Latvijas ekonomika pēc stagnācijas ir atgriezusies izaugsmē, tomēr ārējie riski un strukturālās problēmas saglabājas, Saeimas debatēs norādīja parlamenta priekšsēdētāja Daiga Mieriņa (ZZS).
Viņa uzsvēra, ka ekonomikas attīstība ir mērķtiecīgas politikas, ģeopolitisko apstākļu un ārējo faktoru kopums, nevis nejaušība. Pēc Mieriņas paustā, 2025. gadā iekšzemes kopprodukts pieaudzis par 2,1%, būtiski palielinājušās investīcijas un aktivizējusies uzņēmumu kreditēšana, kas liecina par pakāpenisku ekonomiskās aktivitātes kāpumu.
Vienlaikus viņa akcentēja, ka ģeopolitiskie riski, energoresursu cenu svārstības un vājāks eksports turpina ietekmēt tautsaimniecību, tādēļ izaugsme nav pašsaprotama un prasa turpmāku mērķtiecīgu rīcību.
Mieriņa norādīja, ka investīciju apjoms Latvijā būtiski pieaudzis, tostarp ar Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras līdzdalību sākto projektu skaits apliecina interesi par augstas pievienotās vērtības nozarēm, piemēram, enerģētiku, digitalizāciju un aizsardzības industriju. Šādas investīcijas, viņas vērtējumā, sekmē labi apmaksātu darba vietu radīšanu gan reģionos, gan lielākajās pilsētās.
Runājot par aizsardzības jomu, Saeimas priekšsēdētāja uzsvēra, ka, pieaugot finansējumam līdz vismaz 5% no IKP, būtiski ir nodrošināt šo līdzekļu stratēģisku izmantošanu, stiprinot sadarbību starp ekonomikas un aizsardzības nozarēm un veicinot vietējo uzņēmumu iesaisti piegāžu ķēdēs.
Mieriņa arī pievērsa uzmanību birokrātijas mazināšanai, akcentējot, ka veikto pasākumu rezultātā uzņēmējiem samazināts administratīvais slogs un ietaupīti ievērojami līdzekļi. Vienlaikus viņa norādīja, ka šajā jomā progress dažādās nozarēs nav vienmērīgs.
Saeimas priekšsēdētāja uzsvēra, ka vairākās nozarēs vērojams straujš apgrozījuma kāpums, kas apliecina Latvijas ekonomikas izaugsmes potenciālu, taču vienlaikus nepieciešams uzlabot produktivitāti, attīstīt lielos uzņēmumus un veicināt eksportu.
Viņa arī akcentēja ilgtspējas nozīmi un nepieciešamību to integrēt publiskajos iepirkumos, kā arī norādīja uz iespējām, ko rada ģeopolitiskā situācija, tostarp ciešāku sadarbību Baltijas reģionā un iesaisti Ukrainas atjaunošanā.
Mieriņa pauda, ka Latvija jau ir radījusi priekšnoteikumus straujākai ekonomikas izaugsmei, un uzsvēra nepieciešamību saglabāt attīstības tempu, vienlaikus izmantojot esošos izaicinājumus ekonomikas stiprināšanai.
Jau ziņots, ka Saeima šodien skata Finanšu ministrijas (FM) sadarbībā ar Ekonomikas ministriju sagatavoto Latvijas Fiskāli strukturālā plāna 2025.-2028. gadam 2026. gada progresa ziņojumu, ko valdība apstiprināja 14. aprīlī.
Ziņojumā norādīts, ka pēc stagnācijas ekonomika 2025. gadā augusi par 2,1%, ko galvenokārt veicināja investīcijas un ES fondu apguve. Vienlaikus budžeta deficīts sasniedza 2,4% no IKP.
FM prognozē, ka 2026. gadā izaugsme paātrināsies līdz 2,6%, bet inflācija būs 2,9%. Deficīts nākamgad var sasniegt 3% no IKP, turpmākajos gados pieaugot galvenokārt aizsardzības izdevumu dēļ.
Vidējā termiņā fiskālā telpa ir ierobežota, un valdībai, gatavojot budžetu, būs jālemj par ieņēmumu palielināšanu vai izdevumu samazināšanu. Progresa ziņojums sniedz arī pārskatu par reformām un investīcijām, kā arī pamatu budžeta prioritāšu noteikšanai.