LETA09 ноября 2020

Pēc prezidenta vēlēšanām Latvija saņēmusi 20 Baltkrievijas pilsoņu iesniegumus par patvēruma piešķiršanu

Valsts robežsardze pēc Baltkrievijā notikušajām prezidenta vēlēšanām saņēmusi vēl septiņu Baltkrievijas pilsoņu iesniegumus par patvēruma piešķiršanu Latvijā, līdz ar to kopumā saņemti 20 šādi iesniegumi pastāstīja Valsts robežsardzes preses pārstāve Kristīne Pētersone.

Pirmie iesniegumi saņemti jau augustā. Par patvēruma piešķiršanu lemj Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldē. Šajā iestādē apliecināja, ka kopš 9.augusta nevienam patvēruma meklētājam no Baltkrievijas nav piešķirts patvērums.

Patlaban joprojām turpinās patvēruma piešķiršanas izvērtējuma procedūras.

Valsts robežsardzē joprojām nekomentēja, kādus apstākļus Baltkrievijas pilsoņi minējuši savos iesniegumos. Tāpat robežsardzē nekomentēja, kāda ir patvēruma lūdzēju nodarbošanās un vai viņi fiziski cietuši represijās.

Patvēruma likumā skaidrots, ka persona iesniegumu par bēgļa vai alternatīvā statusa piešķiršanu iesniedz personīgi Valsts robežsardzei robežšķērsošanas vietā vai robežsardzes struktūrvienībā, ja persona jau atrodas Latvijā.

Pēc iesnieguma saņemšanas robežsardze noņem patvēruma meklētāja pirkstu nospiedumus, lai pārbaudītu personas identitāti, identificē patvēruma meklētāju un noskaidro viņa valstspiederību.

Patvēruma meklētājs personu apliecinošus un ceļošanas dokumentus nodod Valsts robežsardzei līdz brīdim, kad tiek pieņemts galīgais lēmums, izņemot gadījumu, kad patvēruma meklētājam ir cits likumīgs pamats uzturēties Latvijā.

Procedūra paredz, ka sākotnēji patvēruma meklētājam ir paredzētas pārrunas un sākotnējā intervija ar Valsts robežsardzi.

Ne vēlāk kā mēneša laikā no dienas, kad pieņemts lēmums par iesnieguma pieņemšanu izskatīšanai, Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde (PMLP) veic personisko interviju ar patvēruma meklētāju saistībā ar viņa vajāšanu vai smaga kaitējuma draudiem.

Ja patvēruma meklētājam nav pietiekamu līdzekļu, lai nodrošinātu savam veselības stāvoklim atbilstošus sadzīves apstākļus un savu uzturēšanos patvēruma procedūras laikā, viņu izmitina patvēruma meklētāju izmitināšanas centrā netālu no Rīgas - Muceniekos.

PMLP iesniegumu izskata un lēmumu par bēgļa vai alternatīvā statusa piešķiršanu vai atteikumu to piešķirt pieņem triju mēnešu laikā no dienas, kad veikta personiskā intervija ar patvēruma meklētāju, bet ne vēlāk kā sešu mēnešu laikā pēc iesnieguma reģistrēšanas.

Iekšlietu ministrijas valsts sekretārs var pagarināt termiņu vēl par deviņiem mēnešiem.

Latvijas Televīzijas raidījums "de facto" vēsta, ka patvēruma meklētāji no Baltkrievijas lūdz iespēju strādāt, taču valsts pārskatīt imigrācijas noteikumus nesteidz.

Patvēruma meklētāji dzīvo bēgļu centrā Muceniekos, saņem pabalstu - trīs eiro dienā jeb 21 eiro nedēļā un no Eiropas Savienības fondu atbalsta - arī pārtikas pakas, taču ar to visas pamatvajadzības esot grūti nodrošināt. Patvēruma meklētājiem palīdzot baltkrievu diaspora.

Pašiem sev nopelnīt algu patvēruma meklētājiem liegts Imigrācijas likumā, kas nosaka, ka nevar sākt strādāt ātrāk kā pēc sešiem mēnešiem, ja līdz tam nav pieņemts lēmums, kādu statusu cilvēkam piešķirt.

Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes (PMLP) vadītāja vietniece Maira Roze raidījumam norādīja, ka termiņam ir jābūt samērīgam, turklāt jāsaprot, ka patvēruma meklētāji ir no dažādām valstīm. "Pirmie trīs mēneši, pat vairāk, aiziet intervijās, mācībās. Darbs nedrīkst traucēt šiem te integrācijas pasākumiem," norāda Roze. Viņa apgalvo, ka īsāka termiņa gadījumā atrastos cilvēki, kas to vienkārši izmanto.

Saeimas Migrācijas lietu komisijas priekšsēdētājs Andrejs Judins (JV) uzskata, ka problēma būtu risināma citādi. "Proti, svarīgi pēc iespējas ātrāk izskatīt šos iesniegumus, lai cilvēki negaidītu pusgadu - būs vai nebūs statuss, bet, lai tas notiktu ātrāk. Un cik es sapratu no PMLP, viņi dara visu iespējamo, lai paātrinātu procesu," viņš teicis "de facto".

9.augustā Baltkrievijā notika valsts prezidenta vēlēšanas. Valsts iestāžu paziņoto vēlēšanu rezultātu nesakritība ar nevalstisko organizāciju veikto aptauju rezultātiem, kā arī neskaitāmie pārkāpumi pirmsvēlēšanu laikā un vēlēšanu dienā, tostarp kandidātu un aktīvistu apcietināšana, iebiedēšana un pret civiliedzīvotājiem vērstā vardarbība, ir izraisījusi plašus Baltkrievijas sabiedrības protestus, iepriekš uzsvērusi Latvijas Ārlietu ministrija.

Написать комментарий