ЛатвияLETA22 апреля 2021

Pasūtījuma slepkavību galvenie motīvi pārsvarā saistīti ar konfliktsituācijām

Pēdējos piecos gados tendence ar pasūtījuma slepkavībām īpaši nemainās, turklāt prakse liecina, ka to galvenie motīvi pārsvarā saistīti ar konfliktsituācijām kriminogēnā vidē, profesionālajā vai uzņēmējdarbības sfērā, mantkārīgā nolūkā, kā arī atriebības nolūkā, norāda Valsts policija (VP).

Neatkarīgi no slepkavības veida, policijas prioritāte ir atklāt šādus noziegumus un aizturēt vainīgās personas. Lai to izdarītu, nav iespējama publiska šo kriminālprocesu izmeklēšana un katra izmeklēšanas soļa apspriešana, paziņojumā presei norāda VP priekšnieks Armands Ruks.

Tas, ka policijas darbības nav redzamas publiski, nenozīmē, ka izmeklēšana nav veikta profesionāli. Neviena slepkavības lieta netiek aizmirsta, notiek intensīvs darbs, kas tiek pakārtots esošajiem apstākļiem un resursiem.

Salīdzinot pēdējo piecu gadu statistiskas datus, secināms, ka policija procentuāli atklāj arvien vairāk notikušās slepkavības, to mēģinājumus un sagatavošanos tām.

Policijā 2016.gadā no 67 noziedzīgiem nodarījumiem, kas kvalificēti kā slepkavības, no kuriem 14 ir slepkavību mēģinājumi un viena sagatavošanās izdarīt slepkavību, kopumā atklāti 78%, 2017.gadā no 74 noziedzīgiem nodarījumiem, no kuriem 15 ir slepkavības mēģinājumi un trīs sagatavošanās - atklāti 77%, 2018.gadā no 79 noziedzīgiem nodarījumiem par slepkavībām, no kurām 23 ir mēģinājumi un viena sagatavošanās, atklāti kopumā 86%.

Savukārt 2019.gadā policijā no 75 noziedzīgiem nodarījumiem, kas kvalificēti kā slepkavības, no kuriem 30 ir par slepkavības mēģinājumiem un trīs par sagatavošanu izdarīt slepkavību, kopumā atklāti 88%.

2020.gadā Latvijā kopumā no 78 noziedzīgiem nodarījumiem par slepkavībām, no kuriem 20 ir slepkavības mēģinājumi un trīs sagatavošanās, kopumā atklāti 85%.

Pēdējo piecu gadu laikā nemainīgi lielāko daļu no šiem noziegumiem veido tieši sadzīviska rakstura slepkavības - aptuveni 97% gadījumi. Šajos noziegumos uzbrucējs un upuris pārsvarā ir savstarpēji pazīstami un atradušies alkohola vai citu apreibinošo vielu ietekmē.

Šādas izdarītās slepkavības raksturo cinisms un nežēlība, cietušie dažkārt tiek noslepkavoti pat ar sadzīves priekšmetiem, līdz ar to ir secināms, ka nereti slepkavības notiek spontāni, iepriekš neplānoti.

Vērtējot situāciju saistībā ar pasūtījuma slepkavībām pēdējos piecos gados, tendence īpaši nemainās, 2016.gadā reģistrēts un atklāts viens pasūtījuma slepkavības mēģinājums, 2017.gadā reģistrēts viens pasūtījuma slepkavības mēģinājums un viena sagatavošanās slepkavībai, kas arī novērsta, savukārt 2018.gadā īstenota viena pasūtījuma slepkavība un noticis viens mēģinājums.

2019.gadā operatīvie darbinieki un izmeklētāji ir novērsuši divas pasūtījuma slepkavības sagatavošanās stadijā. Savukārt 2020.gadā gadā reģistrēti trīs pasūtījuma slepkavību mēģinājumi un divas sagatavošanās to izdarīt, kuras arī  policija ir novērsusi un nav bojā gājušu personu.

Analizējot slepkavības ilgākā laika periodā, pasūtījuma slepkavību skaits Latvijā būtiski samazinājies. Piemēram, 2001.gadā valstī policija bija reģistrējusi kopumā 12 pasūtījuma slepkavības vai mēģinājumus, kurās nogalināti 11 cilvēki.

2002.gadā reģistrētas sešas pasūtījuma slepkavības vai mēģinājumi, 2003.gadā - četras, 2004.gadā - deviņas, 2005.gadā - septiņas, 2006.gadā sešas, 2007.gadā - desmit, 2008.gadā - piecas, 2009.gadā - piecas, 2010.gadā - divas, 2011.gadā - sešas, 2012.gadā - trīs, 2013.gadā - viena, 2014.gadā - trīs, 2015.gadā - trīs, 2016.gadā - viena, 2017.gadā - divas, 2018.gadā - divas.

Pasūtījuma slepkavību galvenie motīvi pārsvarā saistīti ar konfliktsituācijām kriminogēnā vidē, profesionālajā vai uzņēmējdarbības sfērā, mantkārīgā nolūkā, kā arī atriebības nolūkā.

Policijas darbs ir vērsts ne tikai uz notikušo notikumu atklāšanu, bet lielā mērā arī uz noziedzīgu nodarījumu novēršanu pirms vēl to notikšanas, kam pamatā ir sarežģīts operatīvais darbs.

Policija turpina izmeklēt un ir izdevies atklāt arī senas slepkavības. Policija regulāri ziņo par atklātiem noziedzīgajiem nodarījumiem, kliedējot mītus un bažas, ka sevišķi smagus noziegumus, tajā skaitā, slepkavības nevar atklāt un laicīgi novērst.

"Ir dzirdēts, ka publiskajā telpā pēc nesen notikušajiem sevišķi smagajiem noziegumiem izskan teiciens "atgriezušies deviņdesmitie". Vēlos vērst ikviena uzmanību tam, ka šādi noziegumi nav ikdienišķi notikumi - tie ir ārkārtēji izņēmuma gadījumi. Protams, šādi gadījumi kopējo situāciju saasina, tomēr statistika rāda, ka mēs, Latvijas iedzīvotāji, joprojām dzīvojam salīdzinoši drošā vidē," uzsver Valsts policijas priekšnieks.

Tāpat Ruks norāda, ka pie slepkavību izmeklēšanas strādā labākie un pieredzējušākie izmeklētāji, operatīvie darbinieki un eksperti. Plaši tiek īstenota arī sadarbība ar citu valstu tiesībsargājošām iestādēm un organizācijām.

Kopumā noziedzība Latvijā ar katru gadu arvien vairāk mazinās.

Jau ziņots, pagājušajā nedēļā Purvciemā nošauts futbola aģents Romāns Bezzubovs. Viņa nogalināšana varētu būt pasūtījuma slepkavība, kas saistīta ar cietušā profesionālo darbību, pieļauj izmeklētāji, vienlaikus uzsverot, ka Valsts policija izmeklē arī citas versijas.

Uzbrukums Bezzubovam notika pagājušās trešdienas rītā Purvciemā brīdī, kad viņš ar savu auto vēlējās izbraukt uz Gunāra Astras ielu. Saskaņā ar policijas paziņoto noziegumā izmantots automātiskais ierocis.

Написать комментарий