ЛатвияLETA28 января 2021

Par "piespiedu atzīšanos" viens no lieciniekiem Rimšēviča lietā esot vērsies pie ģenerālprokurora

Korupcijā apsūdzētā bijušā Latvijas Bankas prezidenta Ilmāra Rimšēviča krimināllietā viens no svarīgākajiem lieciniekiem, "Trasta komercbankas" (TKB) bijušais valdes loceklis Viktors Ziemelis, kurš, kā apgalvo Rimšēviča aizstāvība, esot piespiests atzīties neizdarītā noziegumā, par to vērsies Ģenerālprokuratūrā.

Viens no Rimšēviča advokātiem Mārtiņš Kvēps "Latvijas Avīzei" pastāstījis, ka Ziemelis aizvadītā gada 14.decembrī ir nosūtījis vēstuli ģenerālprokuroram. Advokātu rīcībā ir šīs vēstules kopija. Tā šonedēļ, visticamāk, ceturtdien tikšot publiskota. Pēc Kvēpa paustā, vēstulē Ziemelis sīki apraksta, kā viņš esot piespiests atzīties noziegumā, ko neesot darījis un kā atbrīvots no atbildības par noziegumu, kuru viņš nav izdarījis, proti, kukuļdošanas.

"Prokuratūra, kad Ziemeli atbrīvoja no atbildības par kukuļdošanu, atzina, ka bez viņa liecībām noziegumu nevarētu atklāt, jo citu pierādījumu nepietiekot, viņa liecības bijušas izšķirošās," pauda Kvēps.

Otrdien tika vēstīts, ka, visticamāk, vasarā varētu būt Eiropas Savienības tiesas (EST) prejudiciālais lēmums saistībā ar šo krimināllietu. Rīgas rajona tiesa šajā krimināllietā iepriekš apturēja tiesvedību, lai vērstos EST ar vairākiem prejudiciāliem jautājumiem, kas saistīti ar Rimšēviča kā Eiropas Centrālās banka padomes locekļa kriminālprocesuālo imunitāti.

Kvēps "Latvijas Avīzei" atklājis, ka tiesas ģenerāladvokāts savu viedokli nolasīs 15.aprīlī un tikai pēc tam būšot spriedums. Ņemot vērā iepriekšējo pieredzi, tas varētu būt pēc mēneša vai ilgāka laika.

"Galvenais ir imunitātes saturs - no kura brīža tā iestājas. Šodien viens no galvenajiem jautājumiem, ko apsprieda Eiropas Savienības tiesa, bija, vai arī tad, ja Eiropas Centrālās bankas padomes loceklis izdara kaut ko nelikumīgu, viņu sargā imunitāte? Kaut vai, piemēram, tirgo kādus lēmumus par naudu. Kā nošķirt, kura ir nelikumīga darbība un kura nav? Tika apspriestas sīkas, bet būtiskas juridiskas detaļas," pastāstīja Kvēps.

Latvija jau iepriekš iesniedza rakstveida apsvērumus par jautājumiem, kas tiek uzdoti tiesai, bet valstīm pastāv arī iespēja pievienoties tiesas procesam vēlākā stadijā, proti, mutvārdu stadijā. Vakar Tieslietu ministrijas valsts sekretāra vietniece ārvalstu sadarbības un stratēģijas jautājumos Kristīne Pommere, kura ir valdības apstiprinātā Latvijas pārstāve EST, izklāstījusi galvenos argumentus mutvārdu procesā, laikraksts noskaidroja Tieslietu ministrijā.

Kā vēstīts, tiesvedība šajā krimināllietā, kurā par koruptīvām darbībām un noziedzīgi iegūtu finanšu līdzekļu legalizēšanu apsūdzēts bijušais Latvijas Bankas prezidents Rimšēvičs un uzņēmējs Māris Martinsons, apturēta līdz brīdim, kad tiks saņemts EST lēmums.

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) 2018.gada februārī aizturēja Rimšēviču un uzņēmēju Martinsonu. Ģenerālprokuratūra Rimšēvičam uzrādīja apsūdzību par kukuļņemšanu, bet Martinsonam - par kukuļņemšanas atbalstīšanu.

Rimšēvičs apsūdzēts par kukuļa - apmaksāta atpūtas brauciena - pieņemšanu, kā arī par kukuļa - naudas - pieņemšanu. Tāpat viņš apsūdzēts par noziedzīgi iegūtu finanšu līdzekļu legalizēšanu. Rimšēvičs vairākkārt noliedzis vainu viņam inkriminētajos nodarījumos.

Lietas uzraugošā prokurore Jirgena iepriekš pastāstīja, ka KNAB šo lietu sācis pēc divu TKB pārstāvju iesnieguma, kurā abi lietā figurējot kā kukuļdevēji, taču esot atbrīvoti no kriminālatbildības, jo viņi labprātīgi vērsušies tiesībsargājošajās iestādēs ar informāciju par šo notikumu. Zināms, ka šīs personas ir "Trasta komercbankas" bijušais valdes loceklis Ziemelis un kādreizējais akcionārs Igors Buimisters.

Rimšēvičam arī iepriekš tika piemēroti tādi drošības līdzekļi kā aizliegums tuvoties noteiktām personām, proti, liegts tikties ar pašreizējo LB amatpersonu un kādreizējo Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) priekšsēdētāju Irēnu Krūmani, kā arī Ziemeli un Buimisteru.

Jirgena iepriekš stāstīja, ka viens no akcionāriem vērsies pie Rimšēviča 2010.gadā ar lūgumu palīdzēt jautājumos saistībā ar FKTK, apmaiņā piedāvājot Rimšēvičam apmaksātu atpūtas braucienu uz Kamčatku. Savukārt 2012.gadā šis akcionārs kopā ar vēl citu atkārtoti vērsies pie Rimšēviča, lūdzot palīdzēt citos jautājumos saistībā ar FKTK. Kā samaksu Rimšēvičs pieprasījis 500 000 eiro, kas tiktu samaksāta divās daļās - viena pirms un viena pēc FKTK lēmuma.

Prokurore iepriekš uzsvēra, ka pēc 2010.gada vienošanās Rimšēvičs vairākkārtīgi sniedzis konsultācijas "Trasta komercbankas" akcionāram, tādējādi cenšoties ietekmēt FKTK lēmumus. Šāda veida konsultācijas tikušas sniegtas arī pēc 2012.gada vienošanās, taču, lai gan Rimšēvičam izdevies ietekmēt FKTK pieņemt lēmumus, kas šķietami bijuši labvēlīgi "Trasta komercbankai", vienlaicīgi ar tiem pieņemti arī lēmumi, kas bijuši nelabvēlīgi.

Jirgena arī skaidroja, ka Rimšēvičam neizdevās pilnībā paveikt no viņa prasīto, tādēļ tika samaksāta tikai pirmā daļa jeb 250 000 eiro. No prokurores skaidrotā izriet, ka Martinsonam šajā noziedzīgajā nodarījumā bijusi starpnieka loma - viņš saņēmis 10% no kopējās kukuļa summas. Prokurore piebilda, ka kukuļošana veikta skaidrā naudā.

Papildinātajās apsūdzībās Rimšēvičam un Martinsonam abiem inkriminēta arī 250 000 eiro noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšana.

Ģenerālprokuratūra uzskata, ka Rimšēvičs 250 000 eiro kukuli izmantojis, kāda uzņēmuma vārdā iegādājoties nekustamo īpašumu, kuram Latvijas Bankas prezidents slēpti kļuvis par līdzīpašnieku. Tāpat ir sākts process arī pret šo uzņēmumu par piespiedu ietekmēšanas līdzekļa piemērošanu, jo šīs juridiskās personas interesēs veikta minētā naudas atmazgāšana. Uzņēmuma nosaukumu prokuratūra neatklāj, taču TV3 raidījums "Nekā personīga" iepriekš ziņoja, ka papildinātā apsūdzība saistīta ar darījumu, kurā Martinsonam oficiāli piederošais uzņēmums "MM Investīcijas" iegādājies īpašumu Jūrmalā, Baznīcas ielā 2.

Kopš aizturēšanas Rimšēvičam par drošības līdzekli tika piemērots aizliegums ieņemt Latvijas Bankas prezidenta amatu. Taču EST 26.februāra spriedumā secināja, ka Rimšēviča faktiskā atstādināšana no amata uz laiku, kamēr likumsargi izmeklē iespējamās apjomīgās kukuļošanas lietu, nebija pietiekami pamatota. Tiesa lēma, ka viņš ir jāatjauno amatā.

Написать комментарий