
Latvijā trūkst koordinētas un mērķtiecīgas politikas klimata mērķu sasniegšanai transporta nozarē, aģentūru LETA informēja Valsts kontrolē, atsaucoties uz veikto revīziju "Klimata mērķu sasniegšana transporta nozarē".
Valsts kontrole revīzijā secinājusi, ka neskaidra izmaksu efektivitāte un sadrumstalota pārvaldība apdraud klimata mērķu sasniegšanu transporta nozarē.
Latvija riskē līdz 2030. gadam nesasniegt klimata mērķus transporta nozarē, jo no 35 paredzētajiem pasākumiem 66% pasākumu nav noteikta ietekme uz siltumnīcefekta gāzu (SEG) emisiju samazinājumu, 69% ir ar augstu vai vidēji augstu izpildes risku, bet 31% nav sākti.
Vienlaikus ieplānoto pasākumu īstenošanai nepieciešami aptuveni 2,9 miljardi eiro, bet patlaban identificēts 41% no nepieciešamā finansējuma. Turklāt daļa ierobežoto līdzekļu novirzīti pasākumiem bez ietekmes uz klimata mērķiem, uzsver revidenti.
Revīzijā arī secināts, ka Latvija nav gatava degvielas jomas pārmaiņām, un no tām sagaidāmais cenu kāpums var būtiski ietekmēt iedzīvotājus. Eiropas Savienības (ES) prasības ieviestas novēloti, trūkst skaidras nodokļu un dekarbonizācijas politikas, kā arī līdz šim nav pietiekami koordinēta un stratēģiski virzīta biodegvielu un alternatīvo degvielu attīstība.
Tāpat Valsts kontrole norāda, ka Latvijā elektroauto atbalsta politika ir bez skaidras kopējās vīzijas un nav aizsniedzama sociāli mazaizsargātām personu grupām. Elektroauto iegādes atbalsta programmās izlietots aptuveni 31 miljons eiro, bet citi valsts un pašvaldību atbalsta mehānismi izmaksājuši vēl vairāk nekā sešus miljonus eiro.
Valsts kontrolē informē, ka Latvija riskē līdz 2030. gadam nesasniegt klimata mērķus transporta nozarē, jo politikas koordinācija ir sadrumstalota, atbalsta instrumenti ir izkaisīti un publiskos resursus pietiekami mērķtiecīgi nenovirza pasākumiem ar pierādāmu ietekmi un augstu izmaksu efektivitāti.
Tostarp elektroauto atbalsta jomā un ar to saistītās uzlādes infrastruktūras izveidē un uzturēšanā ilgstoši novirzīts būtisks finansējums bez vienota un skaidra ilgtermiņa redzējuma. Savukārt degvielas jomā valsts nav pietiekami sagatavojusies pārmaiņām, nav sekmējusi nozares pārkārtošanos, un ES prasības ieviestas novēloti. Turklāt klimata politiku īsteno, nepietiekami izvērtējot izmaiņu sociālo ietekmi, jo iespējamais degvielas cenu pieaugums skars visus iedzīvotājus, īpaši mazaizsargātās grupas, taču mērķēti kompensējoši atbalsta pasākumi nav ieviesti, secināts revīzijā.
Valsts kontroles padomes loceklis Mārtiņš Āboliņš norāda, ka šī revīzija liecina, ka problēma nav atsevišķos pasākumos, bet problēma ir pieejā kopumā, jo Latvijas klimata politiku transporta jomā patlaban īsteno bez vienota virziena un skaidrām prioritātēm.
"Tas nozīmē, ka ar esošo pieeju ir grūti sasniegt rezultātu. Turklāt pārmaiņas, īpaši degvielas jomā, neizbēgami skars visus iedzīvotājus. Bez mērķēta atbalsta mazaizsargātākajiem pastāv risks, ka īstenotā klimata politika kļūs ne tikai neefektīva, bet arī sociāli netaisnīga," piebilda Āboliņš.
Valsts kontrolē uzsver, ka transporta nozare Latvijā rada aptuveni 31% no kopējām SEG emisijām. Latvija kā ES dalībvalsts ir apņēmusies sasniegt ES 2020. gada nogalē paaugstinātos klimata mērķrādītājus. Tomēr revīzijā konstatēti trūkumi jau priekšnosacījumos šo mērķu sasniegšanai.
Nacionālajā enerģētikas un klimata plānā (NEKP) transporta sektorā līdz 2030. gadam paredzēti 35 pasākumi, taču nav skaidra galvenā virziena, kas sekmēs SEG emisiju samazināšanu. Arī izmaksu efektivitāte tiem pasākumiem, kuriem ir sagaidāma ietekme uz SEG emisiju samazinājumu, būtiski atšķiras. Tas Valsts kontroles ieskatā norāda uz nepietiekamu pasākumu prioritizāciju un izmaksu efektivitātes izvērtējumu, lai mērķus sasniegtu ar iespējami zemākām izmaksām.
Vienlaikus iepriekš minētais ir būtiski, jo pasākumu īstenošanai identificēts 41% no nepieciešamā finansējuma, kas ir 2,9 miljardi eiro. Turklāt daļa iepriekš apzinātā finansējuma pārdalīta arī tādiem pasākumiem, kas neveicina mērķu sasniegšanu. Piemēram, vairāk nekā 100 miljoni eiro novirzīti dzelzceļa "Rail Baltica" projektam, kas nav iekļauts NEKP un nesniedz ieguldījumu šo 2030. gada mērķu sasniegšanā. Tāpat vismaz divi pasākumi radīs papildu izmaksas iedzīvotājiem - degvielas piegādātājiem noteiktais SEG emisiju intensitātes samazinājuma pienākums un nodokļu politikā ieviešamais "piesārņotājs maksā" princips.
Revīzijā norādīts, ka virzību uz mērķiem sarežģī arī sadrumstalota institucionālā atbildība pār saistīto politiku - klimata, enerģētikas, transporta, nodokļu - būtiskāko pasākumu un pieejamā finansējuma īstenošanu. Atbildība galvenokārt tiek dalīta starp Klimata un enerģētikas ministriju (KEM) un Satiksmes ministriju (SM), bet būtiska loma ir Finanšu ministrijai (FM) un Ekonomikas ministrijai (EM). Savukārt galvenajam koordinatoram transporta nozarē - SM, kam šim mērķim no 2026. gada ir izveidota jauna struktūrvienība, - nav pietiekami instrumenti politikas praktiskai īstenošanai.
Valsts kontrole norāda, ka Latvija nav pietiekami gatava būtiskajām pārmaiņām degvielas jomā. Lai gan Latvijas NEKP ir ietverti 35 transporta nozarē īstenojami pasākumi, 86% no plānotā SEG emisiju samazinājuma balstās tikai uz vienu no tiem - degvielas piegādātājiem noteikto SEG emisiju intensitātes samazinājuma pienākumu. Tomēr transporta enerģija Latvijā gandrīz pilnībā balstās uz fosilo degvielu. Tādējādi, lai sasniegtu klimata mērķus, degvielas jomā paredzētas būtiskas pārmaiņas - degvielai jākļūst "zaļākai" un transportā būtiski jāpalielina atjaunojamās enerģijas īpatsvars.
Transporta degvielas jomā Latvijai jāievieš būtiskas ES prasības - līdz 2030. gadam jāpanāk vismaz 29% atjaunojamās enerģijas īpatsvars vai vismaz 14,5% SEG emisiju intensitātes samazinājums un vienlaikus jāpalielina arī modernās biodegvielas, biogāzes un citu atjaunojamo degvielu izmantošana. 2028. gadā ieviesīs emisiju kvotu tirdzniecības sistēmu (ETS 2), kas nozīmē, ka degvielas cenā iekļaus arī CO2 jeb oglekļa dioksīda emisiju izmaksas.
Revīzijā konstatēts, lai gan ES prasības degvielas jomā ir zināmas jau vairākus gadus un to ieviešana Latvijā sākta pirms vairākiem gadiem, pilnvērtīgi tās pārņemtas novēloti - tikai 2025. gada nogalē. Trūkst arī integrēta redzējuma par transporta dekarbonizāciju un nepieciešamajām izmaiņām nodokļu politikā, lai gan nodokļi veido aptuveni 50-55% no degvielas cenas.
Revidenti uzsver, ka šo prasību ieviešana tieši ietekmē degvielas cenu. Lai gan gaidāmo izmaiņu kopējā ietekme uz degvielas cenām patlaban nav skaidri aplēsta, prognozētais sadārdzinājums var radīt cenu šoku sociāli mazaizsargātajām mājsaimniecībām. Starp visām ES dalībvalstīm Latvijā 2024. gadā bija sestais augstākais nabadzības vai sociālās atstumtības riskam pakļauto iedzīvotāju īpatsvars. Patlaban Latvijā aptuveni 243 000 mājsaimniecību saskaras ar transporta nabadzību, un cenu kāpums šo situāciju var būtiski pasliktināt.
Tomēr Latvijā vēl nav izstrādāti pietiekami un mērķēti atbalsta mehānismi šīs ietekmes mazināšanai. Lai gan tieši mērķim, kas paredz mazināt sociālo ietekmi no ETS 2 stāšanās spēkā, Latvijai ir pieejams finansējums no Sociālā klimata fonda 217 miljonu eiro apmērā, revidentu vērtējumā Latvijas paredzētie pasākumi nenodrošinās pietiekamu ietekmi uz transporta nabadzības jautājumiem, kā arī vēl nav radīti citi alternatīvi atbalsta mehānismi. Tas savukārt rada risku gan sociālās nevienlīdzības pieaugumam, gan sabiedrības atbalsta mazinājumam klimata politikai.
Papildu izaicinājumus rada arī alternatīvo degvielu attīstība. Lai gan emisiju samazināšanai būtiski jāpalielina biodegvielas izmantošana, Latvijā tās īpatsvars ir zem ES vidējā - 2024. gadā tie bija 8,8%, salīdzinot ar aptuveni 11% ES vidēji. Vienlaikus nozares attīstību kavē zems vietējās ražošanas apmērs un augsts importa īpatsvars, skaidra un koordinēta politikas ietvara trūkums, kā arī tas, ka ieviestie atbalsta pasākumi ir selektīvi un ierobežoti.
Valsts kontrole arī secinājusi, ka valsts elektroauto atbalsta politika ir bez skaidras vīzijas un nav aizsniedzama sociāli mazaizsargātām personu grupām. Elektroauto skaita palielināšana Latvijā ir viens no galvenajiem valsts politikas virzieniem transporta sektora dekarbonizācijā. Pēdējos gados šajā jomā ieguldīti būtiski publiskie līdzekļi. No 2020. līdz 2025. gadam elektroauto skaits Latvijā pieaudzis aptuveni 21 reizi - no 658 līdz apmēram 14 000.
Tikmēr elektroauto iegādes atbalsta programmās izlietots aptuveni 31 miljons eiro, bet citi valsts un pašvaldību atbalsta mehānismi, piemēram, bezmaksas pirmreizējā transportlīdzekļa reģistrācija, numura zīmes piešķiršana, bezmaksas stāvvietas Rīgā, Liepājā un iebraukšanas maksas atvieglojums Jūrmalā, izmaksājuši vēl vairāk nekā sešus miljonus eiro.
Savukārt NEKP paredz līdz 2030. gadam, turpinot esošās un ieviešot jaunas atbalsta programmas, palielināt bezemisiju transportlīdzekļu skaitu par 20 000, kam nepieciešami aptuveni 600 miljoni eiro, tostarp privātais finansējums.
Lai gan veikti būtiski ieguldījumi, revīzijā konstatēts, ka elektroauto atbalsta pasākumus neīsteno vienoti un koordinēti, jo atbalsta instrumenti darbojas sadrumstaloti, bez centralizētas uzraudzības un kopēja koordinācijas mehānisma. Tāpat nav izveidota vienota politika, kas sasaistītu elektroauto iegādes atbalstu ar uzlādes infrastruktūras attīstību un finanšu stimuliem. Tāpat šo atbalsta pasākumu izmaksas neuzskaita, nav noteikti nosacījumi atbalsta pārskatīšanai un pakāpeniskai samazināšanai, ņemot vērā tirgus attīstību, kā arī nav pilnvērtīgi izvērtēta atbalsta efektivitāte, tostarp attiecībā uz ārēji lādējamu hibrīdauto, kuru atbalsts rada riskus attiecībā uz reālo ietekmi uz SEG emisiju samazinājumu, norāda revidenti.
Būtiska problēma revidentu ieskatā ir arī atbalsta pieejamība dažādām sabiedrības grupām. Elektroauto iegādes atbalsts galvenokārt sasniedz iedzīvotājus ar vidēji augstiem un augstiem ienākumiem. Par to liecina arī iegādāto transportlīdzekļu profils, piemēram, "Tesla", "Volkswagen Tayron", "Audi e-tron". Savukārt mazaizsargātajām grupām šis atbalsts bieži vien nav aizsniedzams pat ar valsts līdzfinansējumu. Tomēr pozitīvi vērtējama kopš 2024. gada ieviestā paaugstinātā atbalsta likme elektroauto iegādei "Goda ģimenēm".
Revidenti norāda, ka no 2026. gada plānots 70 miljonu eiro finansējums elektroauto iegādei aptuveni 4000 mazaizsargātiem transporta lietotājiem. Tomēr revīzijā identificēti būtiski riski, jo mērķgrupa nav skaidri definēta un nav pietiekami izvērtētas šo iedzīvotāju vajadzības un finansiālās iespējas. Tādējādi atbalsts var nesasniegt tos, kuriem tas ir visvairāk nepieciešams. Turklāt faktiskais atbalsts aizsniegs 3% no iezīmētās mērķgrupas, secināts revīzijā.
Revidenti uzsver, ka elektroauto uzlādes infrastruktūras pārvaldība Latvijā nav pietiekami mērķtiecīga, un nozares attīstības plānošana nav konsekventa un uz datiem balstīta. Valsts ir izveidojusi pamatu elektroauto uzlādes tīkla pārklājumam visā Latvijā - 139 stacijas. Vienlaikus elektroauto uzlādes tīkls vidēji gadā rada aptuveni 380 000 eiro zaudējumus, saglabājot būtisku atkarību no valsts budžeta finansējuma, jo kopā no 2020. līdz 2025. gadam valsts sedza 2,37 miljonus eiro. Savukārt elektroauto uzlādes tarifa pašizmaksas un izmaksu attiecināšanas nepilnību dēļ valsts budžetam piecos gados radīts vismaz 722 000 eiro slogs.
Valsts kontrole revīzijā sniegusi deviņus ieteikumus SM, KEM un Ceļu satiksmes drošības direkcijai (CSDD). Ieviešot ieteikumus līdz 2030. gadam, NEKP iekļaus izmaksu efektīvus pasākumus ar reālu ietekmi uz transporta nozares mērķu sasniegšanu, vienlaikus uzlabojot institūciju savstarpējo koordināciju.
Tāpat, ieviešot ieteikumus, NEKP iekļauto pasākumu finansējuma pārdales gadījumos vērtēs ietekmi uz mērķu sasniegšanu un savlaicīgi radīs kompensējošus mehānismus, ieviesīs atbalsta mehānismus, veicinot modernās biodegvielas un alternatīvu degvielu attīstību, izveidos vienotu valsts politiku elektroauto skaita palielināšanas jomā, to uzlādes infrastruktūru plānos mērķtiecīgi, samazinās valsts budžeta dotācijas CSDD uzturētajam elektroauto uzlādes tīklam, kā arī ieviesīs risinājumus taisnīgas pārejas nodrošināšanai, sniedzot mērķētu atbalstu sociāli mazaizsargātām personu grupām.
Valsts kontrole vērsīsies Ministru kabinetā, lai rosinātu izveidot vienotu valsts atbalsta sistēmu degvielas cenu kāpuma ietekmes mazināšanai transporta nabadzības skartajām mājsaimniecībām un aicinātu vērtēt ES fondu finansējuma pārdales ietekmi uz NEKP klimata mērķu sasniegšanu.
