ЛатвияLETA03 апреля 2021

No ANM līdzekļiem veselības nozarē plānots īstenot trīs reformas

No Atveseļošanās un noturības mehānisma (ANM) atvēlētajiem līdzekļiem veselības nozarē plānots īstenot trīs reformas, veikt investīcijas slimnīcu infrastruktūrā un īstenot vairākus pētījumus, šodien Saeimas Ilgtspējīgas attīstības komisijas sēdē stāstīja Veselības ministrijas Investīciju un Eiropas Savienības fondu uzraudzības departamenta direktore, ES fondu ieviešanas nodaļas vadītāja Agnese Tomsone.

Komisijā šodien sprieda par kvalitatīvu pakalpojumu pieejamību un gatavību epidemioloģiskajām krīzēm, caur ANM plānu.

VM ierēdne stāstīja, ka ministrijas projektiem kopumā paredzēti 191,5 miljoni eiro. No tiem 10 miljoni paredzēti komponentei "Digitālā transformācija" un atlikusī summa komponentei "Veselība". Pēc ministrijas pārstāves sniegtās informācijas, kopumā no visu projektu piešķirtās summas veselībai atvēlēti 11%.

No VM piešķirtajiem līdzekļiem tiks īstenota reforma uz cilvēku centrētas, visaptverošas, integrētas veselības aprūpes sistēmas ilgtspēju, noturību. Reformai paredzēts atvēlēt 3 870 000 eiro.

No šīs summas lielākā daļa jeb 1 955 000 eiro paredzēti genomu sekvenēšanai, 500 000 eiro - vienotu principu izstrādei onkoloģijas jomā, 350 000 eiro - rekomendāciju izstrādei epidemioloģisko prasību nodrošināšanai, 350 000 eiro - efektīvu integrētu veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanas modeļa izstrādei un 715 000 eiro paredzēti pētījumiem.

VM saistībā ar šo reformu iecerējusi īstenot trīs pētījumus. Viens no tiem paredz veicināt pētniecību antimikrobiālās rezistences jomā, lai apzinātu efektīvākās intervences un uzraudzības metodes, un otrs paredz apzināt infekciju slimību izplatības riskus un to ietekmi uz sabiedrības veselības rādītājiem. Ministrija arī plāno apzināt nevakcinēšanās iemeslus.

Vienlaikus no ANM līdzekļiem 158 miljonus eiro VM plāno novirzīt investīcijām. VM to raksturo kā atbalstu veselības aprūpes infrastruktūras stiprināšanai, lai nodrošinātu visapatverošu ilgstpējīgu integrētu veselības pakalpojumu, mazinātu infekciju slimību izplatību, kā arī nodrošinātu epidemioloģiskās prasības.

Pa šo summu kopumā plānots uzlabot infrastruktūru 58 iestādēs. Lielākā daļa summas jeb 82,6 miljoni eiro paredzēti Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīcai, 30,6 miljoni eiro - Paula Stradiņa Klīniskā universitātes slimnīcai (PSKUS), 18,9 miljoni eiro - Bērnu klīniskās universitātes slimnīcai (BKUS), vēl 17,3 miljoni eiro paredzēti reģionālajām slimnīcām, kamēr 8,5 miljonus eiro plānots atvēlēt sekundāro ambulatoro valsts apmaksāto pakalpojumu sniedzēju infrastruktūras uzlabošanai.

Tomsone stāstīja, ka BKUS ar infrastruktūras aktivitātēm tiks sasniegti būtiski uzlabojumi, piemēram, pacientu plūsmu nodalīšanā, uzlabojot esošo infekciju kontrolēšanas iespējas, kā arī tiks ieviests viena pacienta palātas koncepts - notiks slimnīcas infrastruktūras pārorganizēšana, lai spētu nodrošināt viena pacienta ar ģimeni atrašanos palātā visiem pacientiem, tostarp, pēcoperācijas periodā, nodrošinot pacientiem epidemioloģiski drošu vidi.

Plānotajā projektā iekļauta arī telpu ventilācijas sistēmas pārbūve, nodrošinot individuālas regulēšanas iespējas, iekļaujot nepieciešamos remontdarbus pēc pārbūves darbiem, kā arī infrastruktūras rezerves izveidošana, kas ļautu palielināt gultu skaitu ārkārtas situācijās.

Tikmēr PSKUS plānots nojaukt 32.korpusa ēku, tā vietā izbūvējot jaunu B korpusu, paredzot Kardioloģijas, Asinsvadu ķirurģijas un citu profilu ambulatoros un stacionāros pakalpojumus. Tāpat slimnīcas katlu mājā plānots uzstādīt jaunus, energoefektīvus katlus, un daļu ēkas izmantot slimnīcas atbalsta funkcijām.

Savukārt 21.-25.korpusā plānots koncentrēt un attīstīt ambulatoros pakalpojumus, dienas stacionāra, rehabilitācijas, aprūpes slimnīcas, kā arī zinātnes un pacientu izglītības funkcijas - attīstīt pacientam nepieciešamos 1.-3.līmeņa ārstnieciskos pakalpojumus.

Komisija lēma rakstīt vēstuli valdībai paužot atbalstu plānotajām investīcijām infrastruktūrai.

Tāpat no ANM līdzekļiem VM iecerējusi īstenot reformu cilvēkresursu nodrošinājumā un prasmju pilnveidē, tam atvēlot 3,5 miljonus eiro. Par trīs miljoniem eiro tiks izveidots koordinējošs nozarē iesaistīto institūciju sadarbības organizācijas, metodiskās vadības un kvalitātes kontroles mehānisms izglītības satura kvalitātes nodrošināšanai un uzraudzībai turpmāko investīciju ilgtspējīgai nodrošināšanai, kā arī ieviesīs simulācijas pieeju mācību procesā.

Par atlikušajiem 500 000 eiro tiks īstenoti pētījumi. Viens no tiem būs salīdzinošs pētījums personāla pilnas darba slodzes ietvaros veikto darbību uzskaitei, atbilstoši pakalpojumu sniegšanas līmenim un iestādes darbības profilam, kā arī ar zinātniski pamatotām metodēm plānots noskaidrot patiesos iemeslus darbaspēka zaudēšanai valsts apmaksātajā veselības aprūpes sistēmā.

Un trešajai VM iecerētajai reformai par veselības aprūpes ilgtspēju, pārvaldības stiprināšanu, efektīvu veselības aprūpes resursu izlietošanu, kopējā valsts budžeta veselības aprūpes nozarē palielinājumam paredzēts atvēlēt 16 130 000 eiro. Lielākā daļa summas paredzēta tam, lai uzlabotu un efektivizētu valsts apmaksāto visu līmeņu veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanu, nodrošinot pakalpojumu pieejamību, izveidojot sistēmisku izmaiņu mehānismu valsts apmaksātajiem pakalpojumiem.

Vienlaikus plānots īstenot pētījumu par veselības aprūpes kvalitāti un pieejamību veselības sistēmas novērtēšanai un uzlabošanai. Pētījumā tiks aplūkota arī administratīvi teritoriālās reformas ietekme.

Jau vēstīts, ka no Eiropas Savienības (ES) Atveseļošanas fonda Latvijai līdz 2026.gadam grantu veidā būs pieejams finansējums līdz diviem miljardiem eiro.

Februāra sākumā Latvija nosūtīja saskaņošanai Eiropas Komisijai (EK) pieteikumu par ES Atveseļošanas fondā pieejamo finansējuma garantēto daļu 1,65 miljardu eiro apmērā. Tāpat Latvijai pastāv iespēja pieteikties ES finansējuma mainīgajai daļai, kas patlaban aplēsta aptuveni 300 miljonu eiro apmērā. Papildus tam Latvijai būs pieejami aizdevumi indikatīvi 2,5 miljardu eiro apmērā.

Finanšu ministrijā iepriekš atzina, ka sarunas ar EK noritēs līdz marta beigām, bet valdībā ar EK izdiskutētais Latvijas ekonomikas atveseļošanas plāns varētu nonākt aprīļa beigās.

Ministrijā prognozēja, ka būtiskākais strīdus ābols sarunās ar EK nebūs tik daudz par investīciju sadaļu, cik Latvijas iecerēto reformu sadaļu.

Написать комментарий