Kalnu Karabahas strīdus reģionā pirmdien turpinājās sadursmes armēņu un azerbaidžāņu bruņoto spēku starpā, abām pusēm apgalvojot, ka tām izdodas gūt virsroku.
Armēnijas Aizsardzības ministrijas preses sekretāre Šušana Stepanjana pirmdien apliecināja, ka Karabahas konflikta zonā kaujas turpinās ar dažādu intensitāti.
"Karabahas Aizsardzības armija vairākos posmos veiksmīgi īsteno atriebes operācijas," sociālajā tīklā "Facebook" norādīja amatpersona.
Viņa arī publicējusi video ar iznīcināto Azerbaidžānas militāro tehniku.
Savukārt Azerbaidžānas Aizsardzības ministrija apgalvo, ka tās spēki Karabahā iznīcinājuši vēl divus tankus, līdz ar to kopējais iznīcināto pretinieka tanku skaits sasniedzis 26.
"Vairākas svarīgas augstienes pie Tališas ciema atbrīvotas no okupantu spēkiem, un pretinieks cietis smagus zaudējumus," teikts Azerbaidžānas Aizsardzības ministrijas paziņojumā.
Ministrija arī apgalvo - tās rīcībā ir informācija, ka kritušo armēņu karavīru vidū ir algotņi - Sīrijas un citu Tuvo Austrumu valstu etniskie armēņi.
Savukārt atbilstoši Armēnijas puses ziņām, saasinoties situācijai Kalnu Karabahā, Turcija uz Azerbaidžānu no Sīrijas ziemeļdaļas pārsviedusi aptuveni 4000 kaujinieku.
"Tā ir kaujinieku pārsviešana. Militārais izlūkdienests vairākkārt ir ziņojis par to, ka viņi ar čārterreisiem nonāk Azerbaidžānā Nahičevanas lidostās. Tie ir aptuveni 4000 kaujinieku no Turcijas okupētajām teritorijām Sīrijas ziemeļos," radio "Eho Moskvi" sacīja Armēnijas vēstnieks Krievijā Vardans Tagonjans.
Turcija arī palīdz Azerbaidžānai "inženierinfrastruktūras organizācijā Azerbaidžānas teritorijā pie Armēnijas robežām", norādīja diplomāts.
Starptautiskā sabiedrība aicina konfliktu atrisināt diplomātiskā ceļā, vairojoties bažām, ka stratēģiski svarīgajā Kaukāza reģionā konfliktā var tikt ievilktas reģiona valstis.
Turcija jau apliecinājusi, ka tā atbalsta Azerbaidžānu, bet Krievija, kurai Armēnijā ir armijas bāzes, aicinājusi pasludināt uguns pārtraukšanu.
Kā ziņots, svētdienas rītā uz Kalnu Karabahas faktiskās robežas sākušās smagas kaujas. Abas puses karadarbības sākšanā apsūdz viena otru.
Abas puses ziņo par pretējai pusei nodarītajiem smagajiem zaudējumiem, kā arī par upuriem civiliedzīvotāju vidū.
Gan Armēnija, gan Kalnu Karabaha izsludinājušas karastāvokli un vispārējo mobilizāciju. Karastāvokli izsludinājusi arī Azerbaidžāna.
Azerbaidžānas un Armēnijas starpā valda naidīgas attiecības kopš pagājušā gadsimta deviņdesmitajiem gadiem, kad tika izcīnīts karš par Kalnu Karabahas reģionu.
Kalnu Karabaha, kas padomju laikā bija Azerbaidžānas PSR sastāvā, kopš deviņdesmito gadu sākuma ir "de facto" neatkarīga armēņu republika. Kaut arī kopš PSRS sabrukuma Azerbaidžāna nekad nav kontrolējusi Kalnu Karabahu, tā šo armēņu apdzīvoto reģionu uzskata par savu teritoriju. Arī starptautiskā sabiedrība uzskata Kalnu Karabahu par daļu no Azerbaidžānas un neviena valsts nav atzinusi šo reģionu par neatkarīgu valsti.
Kalnu Karabaha savu neatkarību pirmo reizi pasludināja 1991.gadā. Tās atdalīšanās no Azerbaidžānas veicināja kara izraisīšanos starp Azerbaidžānu un Armēniju. Karā dzīvību zaudēja aptuveni 35 000 cilvēku, un vairāk nekā miljons cilvēku abās valstīs bija spiesti pamest savas mājas.