Kalnu Karabahas armija gatavojas jaunam Azerbaidžānas bruņoto spēku uzbrukumam, pirmdien pavēstīja starptautiski neatzītās Kalnu Karabahas Republikas Aizsardzības ministrijas preses dienests.
"Naktī stāvoklis konflikta zonā bija stabili saspringts. Pretinieks šobrīd gatavojas jaunām uzbrukuma darbībām. Kalnu Karabahas Republikas aizsardzības armija seko visām Azerbaidžānas bruņoto spēku kustībām un ir gatava efektīvi izpildīt noteiktos uzdevumus," pirmdienas rītā pavēstīja ministrijā.
Kaujās kopš karadarbības sākuma 27.septembrī dzīvību zaudējuši 202 Kalnu Karabahas karavīri, apliecināja ministrijā.
Azerbaidžānas bruņotie spēki svētdien atkal apšaudīja Kalnu Karabahas galvaspilsētu Stepanakertu ar raķetēm.
Stepanakerta tiek apšaudīta kopš piektdienas. Sestdien tā tika apšaudīta divreiz, nodarot postījumus ēkām.
Kā ziņots, 27.septembrī uz Kalnu Karabahas faktiskās robežas sākās smagas kaujas ar Azerbaidžānas spēkiem. Abas puses karadarbības sākšanā apsūdz viena otru. Tiek ziņots, ka Azerbaidžānas spēkiem palīdz Turcijas bruņoto spēku virsnieki un Turcijas organizēti kaujinieki no Sīrijas.
Azerbaidžānas un Armēnijas starpā valda naidīgas attiecības kopš pagājušā gadsimta deviņdesmitajiem gadiem, kad notika karš par galvenokārt armēņu apdzīvoto Kalnu Karabahu.
Kalnu Karabaha, kas padomju laikā bija Azerbaidžānas PSR sastāvā, kopš deviņdesmito gadu sākuma ir "de facto" neatkarīga armēņu republika. Kaut arī kopš PSRS sabrukuma Azerbaidžāna nekontrolē Kalnu Karabahu, tā šo armēņu apdzīvoto reģionu uzskata par savu teritoriju. Arī starptautiskā sabiedrība uzskata Kalnu Karabahu par daļu no Azerbaidžānas un neviena valsts nav atzinusi šo reģionu par neatkarīgu valsti.
Neatkarību Kalnu Karabaha pasludināja 1991.gadā. Tās atdalīšanās no Azerbaidžānas veicināja kara izraisīšanos starp Azerbaidžānu un Armēniju. Karā dzīvību zaudēja aptuveni 35 000 cilvēku, un vairāk nekā miljons cilvēku abās valstīs bija spiesti pamest savas mājas.