ЛатвияLETA31 января 2021

Izpratne par demokrātiju un tās robežām kļūst arvien neskaidrāka

Izpratne par to, kas ir demokrātija un kur ir tās robežas, kļūst arvien neskaidrāka, savā uzrunā par godu Latvijas starptautiskajai atzīšanai "de iure" pauda Valsts prezidents Egils Levits.

Viņš atzīmēja, ka gandrīz visas pasaules demokrātijas šodien sastopas gan ar kreiso, gan labējo populismu, kas it sevišķi pandēmijas ietekmē draud pāraugt vispārējā demokrātijas nogurumā. Prezidents akcentēja, ka Eiropas Savienībā (ES) aktuāla ir diskusija par demokrātijas un likuma varas savstarpējām attiecībām, par likuma varas izpratni.

Prezidenta ieskatā, arvien vairāk uzmanības centrā nonāk sociālie tīkli kā cilvēku saziņas rīks, kas vienlaicīgi ir kļuvis par sabiedriskās domas un līdz ar to politikas ietekmēšanas instrumentu, tomēr tas ir viegli manipulējams. Levits uzsvēra, ka sociālos tīklus var izmantot gan apzinātas dezinformācijas izplatīšanai, gan lai mērķtiecīgi, no ārpuses iejauktos kādas valsts iekšējos demokrātiskajos procesos.

Valsts prezidents vērsa uzmanību uz to, ka daži starptautiskie monopolkoncerni sāk regulēt to, kas ievērojamā daļā no publiskās informācijas telpas ir atļauts un kas nav, kāda informācija ir pieejama un kāda nav, un tas no demokrātijas viedokļa nav pieņemami. Levits norādīja, ka nepieciešams sākt domāt par publisku regulējumu, it sevišķi ES līmenī, kas efektīvi nodrošinātu vārda brīvību un digitālās telpas lietotāju atbildību un tiesības, tostarp tiesības netikt novērotam un izsekotam.

"Šīm problēmām ir ne tikai nacionāla, bet arī starptautiska Eiropas dimensija. Virkne risinājumu ir efektīvi tikai valstu kopdarbībā. Tādēļ man šķiet simpātiska ASV prezidenta Džo Baidena ideja par pasaules demokrātisko valstu līderu samitu," pauda Levits, atzīmējot, ka Apvienotās Karalistes Ministru prezidents Boriss Džonsons lēmis uz spēcīgāko rietumu demokrātisko valstu forumu G7 ielūgt vēl trīs demokrātiskas nācijas ar ievērojamu ekonomisko nozīmi - Austrāliju, Dienvidkoreju un Indiju.

Tāpat prezidents uzsvēra, ka visas demokrātiskās valstis, to konkrētās intereses - gan politiskās, gan ekonomiskās - ir ļoti atšķirīgas. Viņa ieskatā, plurālisms ir demokrātiju raksturojošs lielums. Levits uzsvēra, ka, neraugoties uz visām atšķirībām, visas demokrātijas vieno tā pati pamatideja, proti, ka tautas savas valsts vadību izvēlas brīvās vēlēšanās, kuras nodrošina tiesiskuma principi.

Pēc Levita domām, ir jāatrod risinājumi, kā šo pamatideju nodrošināt šodien, mūsdienu ģeopolitiskajā situācijā, kad strauji saasinās globālās vides un klimata problēmas un kad tehnoloģiskā attīstība ir nonākusi tik tālu, ka jādomā par politisko un tiesisko ietvaru, kas nodrošinātu, lai cilvēks valdītu pār tehnoloģijām, nevis otrādi.

Prezidenta ieskatā, sabiedrības demokrātisko vērtību kopējā izpratne ir kļuvusi "irdena un trausla". Viņš piebilda, ka Latvija ir gatava dot savu pienesumu visām demokrātijām kopējo jautājumu risināšanā.

Valsts prezidents atgādināja - pirms 100 gadiem Latvijas valsts tika starptautiski atzīta un Latvija kļuva par pilntiesīgu starptautisko valstu kopienas locekli. Viņa ieskatā, toreiz pasaule bija pavisam cita un arī izaicinājumi bija pavisam citi, nekā tie ir šodien.

"Taču mūsu valsts ir tā pati, mūsu nācija ir tā pati. Mēs kā nācija un kā valstis, soļojot cauri laikam, patstāvīgi risinām tos uzdevumus, kurus mums uzdod pasaule un kurus mēs uzdodam pasaulei. Raugoties uz šo gadsimtu kopumā kā uz vienu veselumu, mēs ar lepnumu varam teikt - jā, šos uzdevumus mēs paveicām godam, arī pateicoties mūsu profesionālajiem un dedzīgajiem diplomātiem," uzsvēra Levits.

Написать комментарий