Kriminālprocesa likumā jānosaka, ka Valsts robežsardzes priekšnieka aizturēšanai vai saukšanai pie kriminālatbildības turpmāk vajadzēs ģenerālprokurora atļauju, šādu rosinājumu grozījumiem Kriminālprocesa likumā iesniedzis iekšlietu ministrs Sandis Ģirģens (KPV LV).
Iekšējās drošības birojs (IDB) 4.septembrī aizturēja un tajā pašā dienā atbrīvoja Valsts robežsardzes priekšnieku, ģenerāli Gunti Pujātu. Sākotnēji Pujātam tika piemērots aizdomās turētā statuss saistībā ar valsts amatpersonas pienākumu nepildīšanu, ja ar to izraisītas smagas sekas, taču vēlāk prokuratūra atcēla šī statusa piemērošanu. Līdz ar to Pujātam automātiski ir noteikts personas, pret kuru sākts kriminālprocess, statuss. Pujāts pēc atbrīvošanas aicināja mainīt likumus, lai robežsardzes vadību nevarētu aizturēt pēc ierindas izmeklētāju pieteikuma.
Iekšlietu ministrs rosina likumā noteikt, ka Valsts robežsardzes priekšnieku var aizturēt, atvest piespiedu kārtā, pakļaut kratīšanai, izdarīt kratīšanu vai apskati tā dzīvojamās vai dienesta telpās, personiskajā vai dienesta transportlīdzeklī, kā arī saukt pie kriminālatbildības tikai ar ģenerālprokurora piekrišanu.
Ja amatpersona būs notverta noziedzīga nodarījuma izdarīšanā, šāda piekrišana nebūs nepieciešama, bet 24 stundu laikā būs jāinformē ģenerālprokurors un Iekšlietu ministrija. Citā normā rosināts noteikts, ka par Valsts robežsardzes priekšnieka aizturēšanu procesa virzītājam nekavējoties jāinformē Iekšlietu ministrija.
Gandrīz tāds pats regulējums pašlaik ir spēkā attiecībā uz Valsts drošības iestādes, Iekšējās drošības biroja un Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja amatpersonām.