ЛатвияLETA25 февр.

Vislabākā palīdzība liedagā iznākušiem roņu mazuļiem ir netuvošanās un suņu turēšana pavadā

Vislabākā palīdzība liedagā iznākušajiem roņu mazuļiem ir netuvošanās un suņu turēšana pavadā informēja Dabas aizsardzības pārvaldes (DAP) sabiedrisko attiecību speciāliste Maija Rēna.

Tuvojoties pavasarim, pavisam drīz būs klāt brīdis, kad Baltijas jūras un Rīgas līča piekrastē varēs sastapt pelēkā roņa mazuļus, kas liedagā iznākuši atpūsties. DAP atgādina, ka tas ir dabisks process, kurā cilvēka iejaukšanās lielākoties nav nepieciešama.

Iedzīvotājiem, kuri aktīvi atpūšas dabā un dodas pastaigās piekrastē, jāņem vērā, ka martā un aprīlī liedagā var būt sastopami pelēkā roņa (Halichoerus grypus) mazuļi, kas dzimuši Igaunijas piekrastes salās un tās ieskaujošajos ledus laukos, no kurienes atkļuvuši līdz Rīgas jūras līča piekrastei. Vislabākā palīdzība, ko cilvēki var sniegt piekrastē sastaptajiem roņu mazuļiem, ir nodrošināt tiem drošu atpūtu, netuvojoties un pastaigu laikā turot suņus pavadā.

DAP skaidro, ka tieši cilvēku četrkājainie draugi un viņu radītās traumas rada vislielāko apdraudējumu roņu mazuļiem, jo suņi jau tā novārgušos roņu mazuļus nereti sakož. Savainoto roņu izdzīvošanas izredzes ir niecīgas. Piemēram, pagājušajā gadā no 25 savainotajiem ronēniem, izglābt neizdevās nevienu.

"Salīdzinoši aukstā ziema šogad būtiski var ietekmēt arī roņu mazuļu skaitu Latvijas piekrastē un, iespējams, to šogad mūspusē varētu būt krietni mazāk nekā pērn. Pieturoties aukstam laikam un jūrā saglabājoties ledus kārtai, ronēni no Igaunijas piekrastes salām līdz Rīgas jūras līča pludmalei vairuma gadījumu varētu nokļūt dreifējot uz ledus gabaliem," min DAP vecākais eksperts Valdis Pilāts.

Ronēniem cilvēku palīdzība ir nepieciešama tikai tad, ja tie ir bīstami savainoti, suņu sakosti vai ļoti novārguši. Šādos gadījumos iedzīvotājiem pašiem glābt dzīvniekus nav atļauts, jo tādējādi tiek apdraudēta gan ronēna, gan glābēja veselība. Ja šķiet, ka roņu mazulim nepieciešama palīdzība, jāinformē DAP, zvanot pa tālruņa numuriem 28 385 025 Kurzemē, 26 424 972 Pierīgā un 26 329 412 Vidzemē.

Pludmalē sastaptie ronēni bieži vien var šķist bezpalīdzīgi, par ko arī liecina nereti saņemtie zvani par it kā novārgušiem un pat mirušiem ronēniem, tomēr pēc apsekošanas izrādās ka ar tiem viss ir kārtībā un ronēns vienkārši atpūšas. Lai pieņemtu lēmumu par turpmāko rīcību, DAP speciālisti izvērtē situāciju - ja ronēns ir pietiekami veselīgs, speciālisti to atstāj turpat pludmalē, savukārt, konstatējot būtiskus savainojumus, roņu mazulis atlabšanai var tikt nogādāts uz Rīgas Zooloģisko dārzu.