Veterinārārsts drīkst eitanazēt dzīvnieku tikai likumā skaidri noteiktajos gadījumos, atbildot uz publiskajā telpā izskanējušajiem pārmetumiem par Latvijas Veterinārārstu biedrību (LVB) un tās pozīciju dzīvnieku tiesību jomā pauda LVB valdes priekšsēdētājs Valdis Šmēliņš.
Viņš skaidroja, ka pēc tam, kad sabiedrība uzzināja par Rīgas domes Birokrātijas apkarošanas centra konstatētajiem pārkāpumiem dzīvnieku patversmē "Ulubele", publiskajā vidē atsevišķas personas, iespējams, mērķtiecīgi izplata nepatiesus apgalvojumus par LVB un tās pozīciju dzīvnieku tiesību jomā saistībā ar jautājumiem klaiņojošo suņu un kaķu kontroles jomā.
"Ne pirmo reizi un ne pirmo gadu "aizkulisēs" tiek tiražēti meli un spekulācijas par dzīvnieku eitanāzijas jautājumu, veidojot viedokli, ka LVB biedri - profesionāli praktizējoši veterinārārsti - aicina eitanazēt visus patversmēs nonākušos dzīvniekus," stāstīja Šmēliņš.
Viņš skaidroja, ka LVB pozīcija ir balstīta starptautiski atzītos un vispārpieņemtos Pasaules mazo dzīvnieku veterinārārstu asociācijas, Eiropas lolojumdzīvnieku veterināro asociāciju federācijas un Eiropas Veterinārārstu federācijas labas klaiņojošo dzīvnieku kontroles un patversmju prakses principos.
"Tie paredz, ka arī Latvijas veterinārārsti rīkojas saskaņā ar kopējo pozīciju un realizē tādu politiku attiecībā uz dzīvnieku veselību, labturību un tās nodrošināšanas metodēm, par kādām dalībvalstis ir vienojušās," sacīja valdes priekšsēdētājs.
Biedrībā skaidroja, ka LVB kā profesionālas organizācijas uzdevums ir palīdzēt valsts un pašvaldību institūcijām izveidot un salāgot tādas klaiņojošo dzīvnieku kontroles programmas, kas atbilst gan dzīvnieku, gan sabiedrības interesēm, tostarp pareizu noķer-sterilizē-atlaid programmu īstenošanu.
"Ir jāsaprot, ka ne visi sabiedrības locekļi spēs pieņemt, ka šādas programmas sevī ietver gan grūsnu kaķeņu, gan kaķēnu zem četru mēnešu vecuma sterilizēšanu, kā arī noteiktu grupu kaķu eitanāziju. Arī Latvijā mēs nereti sastopamies ar cilvēku neizpratni vai pat atklātu agresiju šajā jautājumā," norādīja Šmēliņš, piebilstot, ka šīs neizpratnes pamatā ir vāja izpratne par kaķu fizioloģiju, reprodukciju, infekcijas un parazītu izraisītu slimību negatīvo ietekmi uz citu dzīvnieku un sabiedrības veselību un epidemioloģisko drošību.
Tāpat Šmēliņš minēja, ka nepatiesas ir ziņas, ka LVB it kā aicinājusi izslēgt no Rīgas pašvaldības izsludinātā publiskā iepirkuma par patversmju pakalpojumiem Rīgā normu, kas liegtu eitanizēt veselus dzīvniekus.
"Patiesība ir tieši pretēja - LVB, iepazīstoties ar iepirkuma nolikumu, lūdza to precizēt un no tā izslēgt punktu, kas pieļāva slima dzīvnieka eitanāziju," uzsvēra valdes priekšsēdētājs.
Pēc Šmēliņa paustā, atzinumā, kas nosūtīts pašvaldībai, biedrība norādīja, ka pašvaldībai nav tiesību nolikumā izvirzīt tādas prasības dzīvnieku eitanāzijai, kas ir pretrunā ar Dzīvnieku aizsardzības likumu, ignorējot dzīvnieku intereses, vienlaikus uzsverot, ka suņa saslimšana nedrīkst būt pamats eitanāzijai, un tikai neārstējami slims vai smagi traumēts suns, kuram slimība sagādā ciešanas, var tikt eitanazēts.
"Veterinārārsts drīkst eitanazēt dzīvnieku tikai likumā skaidri noteiktajos gadījumos," piebilda Šmēliņš, skaidrojot, ka neizpratnes un nezināšanas šai jomā ir ļoti daudz, vienlaikus paužot pārliecību, ka sāktā sadarbībā ar pašvaldībām un Pašvaldību savienību mazinās lēmumu pieņēmēju nezināšanu un neizpratni.
Viņš arī stāstīja, ka pašvaldības, iepērkot pakalpojumu, nedrīkst plānot nekādu eitanāzijas procentu, un normatīvie akti nosaka, ka 14 dienu periodā pašvaldībai ir pienākums nodrošināt pilnīgi visu patversmē ievietoto dzīvnieku dzīvību, lai nodrošinātu dzīvnieku atgriešanu tā likumīgajam īpašniekam.
Turklāt, kā norādīja Šmēliņš, LVB nav zināma neviena patversme Latvijā, kas eitanizētu suņus tikai tāpēc, ka 15. uzturēšanās dienā beidzies pašvaldības finansējums.
LVB valdes priekšsēdētājs sacīja, ka LVB sniegtajā atzinumā tika iekļauti arī priekšlikumi, kas padarītu caurskatāmu, izsekojamu un ticamu patversmē nonākušo dzīvnieku uzskaiti.
"Jautājumam par to, kā pašvaldības visā Latvijā rīkojas ar publiskajiem līdzekļiem dzīvnieku patversmju pakalpojumu jomā, cerams, kādreiz pievērsīsies publisko līdzekļu revidētāji, taču tas nav tikai pašvaldības finansējuma caurskatāmības jautājums," norādīja Šmēliņš. Viņš uzsvēra, ka LVB vienīgā interese šai gadījumā ir uz dzīvnieku un sabiedrības drošību un veselību orientētas klaiņojošo dzīvnieku kontroles un dzīvnieku programmas izveide.
"Peļņa nekad nedrīkst būt svarīgāka par dzīvnieku interesēm," sacīja Šmēliņš.
LVB ir brīvprātīga sabiedriska organizācija, kas apvieno veterinārmedicīnas izglītību ieguvušus veterinārārstus un Latvijas Lauksaimniecības universitātes Veterinārmedicīnas fakultātes studentus. Saskaņā ar LVB publiskoto informāciju, biedrība apvieno 947 veterinārārstus, un tās mērķis ir veterinārmedicīnas pilnveidošana Latvijas Republikā saskaņā ar Eiropas un pasaules standartiem.