Aizvadītajā gadā ļoti skaidri ir iezīmējies, ka vēl nepieciešamas papildu pūles, lai Latvijas sabiedrība kļūtu par patiesi iekļaujošu, kurā ikvienai personai būtu pilnvērtīgas iespējas sniegt savu ieguldījumu valsts attīstībā, šceturtdien Satversmes tiesas (ST) svinīgajā sēdē norādīja ST priekšsēdētāja Sanita Osipova.
Osipova teica, ka ST aizvadītais gads noteikti ir bijis spraiga darba, straujas pielāgošanās, kā arī sevis pilnveidošanas gads.
Tiesas darba apjoms, salīdzinot ar 2019.gadu, ir palielinājies gan iesniegto pieteikumu un izskatīto lietu skaita, gan to sarežģītības ziņā. 2020.gads atspoguļo mūsu līdzcilvēku aktīvu rīcību savu tiesību aizsardzībai, kā arī ļauj vērtēt Latvijas tiesiskuma attīstības tendences, uzskata tiesas vadītāja.
Pagājušajā gadā par 30% ir palielinājies pieteikumu skaits, kurus izskatījušas ST kolēģijas. Tomēr, tāpat kā iepriekšējos gados, daudzi tiesai adresēti iesniegumi ir tikuši atzīti par tādiem, kas neatbilst Satversmes tiesas likuma prasībām, un tāpēc tiesa tos nav vērtējusi pēc būtības.
Līdz ar to jāsecina, ka vienlaikus ar iedzīvotāju augošo interesi vērsties ST, "mums visiem kopā jāturpina skaidrot sabiedrībai ST kompetence un jāpalīdz izprast, kā pareizi sagatavot kvalitatīvus pieteikumus", sacīja Osipova.
Pagājušajā gadā tiesa izskatīja par 50% vairāk lietu, bet ierosināja divtik vairāk lietu nekā 2019.gadā. Raugoties uz to, kas pie ST vēršas, aptuveni viena trešdaļa lietu ierosināta pēc iedzīvotāju konstitucionālajām sūdzībām, bet otra trešdaļa - pēc tiesu pieteikumiem. Tālāk seko pašvaldību domju pieteikumi un tiesībsarga pieteikumi.
Pērn par Satversmei atbilstošām atzītas 19 tiesību normas, bet par neatbilstošām - 20 tiesību normas.
Četrās lietās ST ir apturējusi tiesvedību un vērsusies Eiropas Savienības Tiesā ar lūgumu sniegt prejudiciālu nolēmumu.
Pēc Osipovas teiktā, pagājušajā gadā ST īpaši izcēla cilvēka cieņu, kā arī labas likumdošanas principa iedzīvināšanu. "Šogad vēlos uzsvērt nepieciešamību mazināt sociālo atstumtību un veidot iekļaujošu sabiedrību. Tas ir priekšnoteikums tam, lai Latvijā veidotos tāda sabiedrība, kurā ikviens no mums justos labi. Šo nepieciešamību aktualizēja jau Valsts prezidents Egils Levits, runājot par to, ka ikviens sabiedrības loceklis ir vienvērtīgs," uzsvēra Osipova.
Vairākus 2020.gadā pieņemtos spriedumus raksturo viena kopsaucēja - sociālās atstumtības - dažādas šķautnes, jo vairākas tiesā izskatītās lietas ir bijušas saistītas ar dažādiem sociālās atstumtības aspektiem, sacīja ST priekšsēdētāja. Sociālā atstumtība ir saistīta ar integrācijas trūkumu - personas vai personu grupas nav spējīgas piedalīties sabiedrības ekonomiskajos, sociālajos, politiskajos un kultūras procesos tādā mērā, kāds tiek uzskatīts par pieņemamu attiecīgajā sabiedrībā, viņa teica.
Tāpat pastāv dažāda rakstura šķēršļi, kas personām vai personu grupām neļauj pilnvērtīgi iekļauties sabiedrībā. Viens no galvenajiem šādu šķēršļu veidiem ir diskriminācija dažādu iemeslu - vecuma, dzimuma, invaliditātes, rases, etniskās izcelsmes, ekonomiskā vai migrācijas statusa - dēļ, piebilda Osipova.
Savukārt otrajā šķēršļu grupā var ierindot tādas grūtības, kas nav tieši saistītas ar diskrimināciju, piemēram, nabadzību, bezdarbu, dažādas atkarības, sodāmību, zemu izglītības līmeni un citus apstākļus. Sociālā atstumtība ir viens no būtiskākajiem šķēršļiem tam, lai sasniegtu ANO 2030.gada ilgtspējīgas attīstības plāna galveno solījumu, proti, nodrošināt, lai neviens netiktu atstāts novārtā, akcentēja ST vadītāja.
Viņasprāt, īpaši spilgti sociālās atstumtības fenomenu ir izgaismojusi Covid-19 pandēmija. Laikā, kad pēkšņi un strauji sarūk daudzu personu ienākumi, īpašu nozīmi iegūst valsts izveidotā sociālā atbalsta sistēma, viņa norādīja.
Tāpat daudzi pakalpojumi, izglītība, kā arī vienkārši iespēja sazināties ar ģimeni un draugiem pēkšņi ir kļuvusi pieejama tikai tiešsaistē un tādējādi tiek praktiski liegta būtiskai sabiedrības daļai, kurai nav pieejas piemērotām tehnoloģijām vai trūkst prasmes šādu tehnoloģiju izmantošanai. "Mēs zinām, ka Latvijā joprojām ir ģimenes, kurām arī elektrība ir luksuss," piebilda Osipova.
Sociālās atstumtības mazināšana veicina ne tikai atsevišķās personas, bet arī visas sabiedrības labklājību, jo sekmē ikviena cilvēka ieguldījumu sabiedrības dzīvē, viņa akcentēja. "Tikai tad, ja tiek nodrošināts, ka ikviena cilvēka cieņa ir vienlīdzvērtīga ikviena cita cilvēka cieņai, var izveidot vienotu un saliedētu sabiedrību," uzsvēra Osipova.
ST pērn ir taisījusi vairākus spriedumus, kuriem vajadzētu mazināt sociālo atstumtību.
Nobeigumā Osipova norādīja, ka ST nav piešķirtas pilnvaras pēc savas iniciatīvas izvēlēties tādus sabiedrībā nozīmīgus jautājumus, kuri būtu risināmi konkrētā valsts attīstības stadijā.
Vienlaikus ST zināmā mērā darbojas kā sabiedrības barometrs - tās nolēmumos aktualizētie problēmjautājumi norāda uz virzieniem, kuros ne tikai valsts pārvaldes iestādēm, bet arī sabiedrībai kopumā ir jāpieliek īpašas pūles, lai tuvinātu Latviju demokrātiskas tiesiskas valsts ideālam.
"2020.gadā ļoti skaidri ir iezīmējies, ka vēl nepieciešamas papildu pūles, lai Latvijas sabiedrība kļūtu par patiesi iekļaujošu sabiedrību, kurā ikvienai personai būtu pilnvērtīgas iespējas sniegt savu ieguldījumu valsts attīstībā," uzsvēra Osipova.