Neraugoties uz būtiskiem trūkumiem, Valsts prezidents Egils Levits tomēr izsludinājis grozījumus Augstskolu likumā, kas nosaka valsts valodas lietojuma prasības studiju programmās, izriet no publikācijām oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis".
Kā ziņots, Saeima 8.aprīlī galīgajā lasījumā pieņēma grozījums Augstskolu likumā par valodas lietojumu visās augstskolās, nosakot, ka augstskolās un koledžās studiju programmas īsteno valsts valodā.
Valsts prezidents atzinis, ka likumā ir būtiski trūkumi, tomēr izsludinājis tos, atsevišķā paziņojumā sniedzot sīkāku skaidrojumu savai rīcībai.
Izmaiņas likumā tika veiktas pēc Satversmes tiesas (ST) sprieduma, kas atcēla daļu regulējuma par valsts valodas lietojumu privātajās augstskolās. Tiesa secināja, ka pastāv alternatīvs leģitīmā mērķa sasniegšanas līdzeklis, kas mazāk aizskartu privāto augstskolu studentu un mācībspēku akadēmisko brīvību un ar to saistīto augstskolu autonomiju, proti, tiesības īstenot augstākās izglītības studiju programmas svešvalodās varētu tikt piešķirtas tām augstskolām, kuras sasniegušas noteiktus kvalitātes kritērijus.
Saeimas pieņemtie grozījumi paredz, ka studiju programmā, kas tiek īstenota valsts valodā, ne vairāk kā vienu piekto daļu no studiju programmas kredītpunktu apjoma drīkst īstenot citās Eiropas Savienības (ES) oficiālajās valodās, ievērojot, ka šajā daļā nevar ietilpt gala un valsts pārbaudījumi, kā arī kvalifikācijas, bakalaura un maģistra darba izstrāde.
ES oficiālajās valodās studiju programmas varēs īstenot, ja tas noteikts starpvalstu līgumos vai ES programmās paredzētās sadarbības ietvaros vai, ja studiju virziena akreditācijas procesā visas studiju programmas, kuras ietilpst vienā izglītības tematiskajā jomā ar ES oficiālajā valodā īstenojamo studiju programmu, ir saņēmušas novērtējumu "labi" vai "izcili", kā arī tad, ja tās ir kopīgās studiju programmas.
Likuma mērķis ir izpildīt ST 2020.gada 11.jūnija spriedumā nolemto. Tiesa toreiz atzina Augstskolu likuma 56.panta trešo daļu un pārejas noteikumu 49.punktu, ciktāl šīs normas attiecas uz privātajām augstskolām, to mācībspēkiem un studējošajiem, par neatbilstošu Satversmes 112. un 113. pantam un spēkā neesošu no 2021.gada 1.maija.
ST spriedumā secināja, ka pastāv alternatīvs leģitīmā mērķa sasniegšanas līdzeklis, kas mazāk aizskartu privāto augstskolu studentu un mācībspēku akadēmisko brīvību un ar to saistīto augstskolu autonomiju, proti, tiesības īstenot augstākās izglītības studiju programmas svešvalodās varētu tikt piešķirtas tām augstskolām, kuras sasniegušas noteiktus kvalitātes kritērijus.
Kā norāda grozījumu autori, viena no būtiskākajām ST atziņām saistībā ar valsts valodas lomu izglītības sistēmā, ir, ka Satversmes 112.pants neparedz valsts pienākumu garantēt, ka tās izveidotās izglītības sistēmas ietvaros pamatizglītības un vidējās izglītības pakāpē līdztekus valsts valodai tiek nodrošināta iespēja iegūt izglītību arī citā valodā. Šīs atziņas piemērojamas arī attiecībā uz augstāko izglītību.
Tādējādi no Satversmes 112. un 113. panta neizrietot arī tiesības prasīt sev vēlamā svešvalodā īstenojamu studiju programmu akreditāciju un iegūt valsts atzītu augstākās izglītības diplomu par sekmīgu šādas studiju programmas apguvi.
Vērtējot, vai leģitīmo mērķi var sasniegt arī citādi, par saudzējošāko un atbilstošāko mērķa sasniegšanas līdzekli var būt nevis jebkurš cits, bet tikai tāds līdzeklis, ar kuru mērķi var sasniegt vismaz tādā pašā kvalitātē. "Likumdevējam ir rīcības brīvība noteikt un izvēlēties racionālāko risinājumu, īpaši tad, kad tiek analizēts, vai nepastāv saudzējošāki līdzekļi leģitīmā mērķa sasniegšanai," bija teikts likuma izmaiņu anotācijā.
Izmaiņas stāsies spēkā 1.maijā.
Saeimas "Saskaņas" frakcijas deputāti iepriekš bija vērsušies pie Levita, lūdzot atdot parlamentam pārskatīšanai grozījumus Augstskolu likumā. Deputāti vēstulē Levitam pauda nostāju, ka grozījumi Augstskolu likumā ir pretrunā ar ST spriedumu, "kas norādīja uz pārmērīgiem svešvalodu lietojuma ierobežojumiem apmācībā privātās augstskolās".