Termiņuzturēšanās atļauju programma, kas ļauj ārvalstniekiem iegūt uzturēšanās atļauju Latvijā par ieguldījumiem nekustamajos īpašumos, nebūtu jālikvidē pilnībā, bet tā būtu uzlabojama un pilnveidojama, pauda Latvijas Nekustamo īpašumu darījumu asociācijas (LANĪDA) pārstāvji.
Asociācijas pārstāvji pauda atbalstu Ministru prezidenta Krišjāņa Kariņa (JV) viedoklim, ka pašreizējā veidolā šī programma sevi ir izdzīvojusi, tomēr piedāvā nevis atteikties no tās pavisam, bet gan to "restartēt", konsultējoties ar nozares ekspertiem.
LANĪDA pārstāvji informēja, ka pēdējos desmit gados - no 2010.gada 1.jūlija līdz 2020.gada 31.decembrim - nerezidentu investīcijas apmaiņā pret uzturēšanās atļaujām Latvijā sasniegušas 1,55 miljardus eiro, tostarp 83% jeb 1,29 miljardi eiro ieplūda nekustamajos īpašumos. Šādus datus Iekšlietu ministrija ir apkopojusi ziņojumā Ministru kabinetam.
Ņemot vērā lielo valsts parādu, tautsaimniecības apmēra kritumu, pēc asociācijā minētā, būtu jādomā par dažādām iespējām, kā atdzīvināt un iekustināt ekonomiku gan ārkārtējās situācijas laikā, gan pēc pandēmijas beigām.
Asociācijas ieskatā, eksportējošo uzņēmumu piesaiste un ražotāju atbalsts, neapšaubāmi, ir apsveicama rīcība, taču tas neizslēdz papildu atbalstu un jaunu investīciju piesaisti arī nekustamā īpašuma jomai. LANĪDA pārstāvji uzsvēra, ka šobrīd aizvien pieaug brīvo biroju, tirdzniecības platību īpatsvars, samazinās darījumu skaits, bet pretī ir tikai arvien lielāks nekustamā īpašuma nodokļa maksājums, tāpēc ir jāizmanto visas iespējas, tostarp investīciju piesaiste nekustamajam īpašumam.
Asociācijā norādīja, ka ārvalstu investorus izpēta bankas, notāri, arī nekustamā īpašuma aģenti veic visas noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas, terorisma finansēšanas novēršanas pārbaudes, līdz ar to tie investori, kas ir gatavi ieguldīt jaunos nekustamā īpašuma projektos, ir ar legāliem un pārbaudītiem finanšu līdzekļiem, kuri var dot pievienoto vērtību Latvijas ekonomikai kopumā. "Pārbaužu "siets", kam iziet cauri gan šie investori, gan viņu finanšu līdzekļi ir ārkārtīgi smalks, pārbaužu rīku klāsts ir patiesām plašs, tāpēc aizdomīgi darījumi tiek atsijāti jau sākotnēji," minēja asociācijā.
LANĪDA pārstāvji arī pauda uzskatu, ka Kariņa apgalvojums, ka šī programma ir jāslēdz kā neproduktīva, ir nepārdomāts un raida negatīvu signālu ārvalstu investoriem, kas pašlaik, iespējams, apsver iespēju ieguldīt Latvijā, tādējādi sniedzot artavu gan daudzu grausta statusā esošo Rīgas centra ēku sakārtošanā, gan dodot darbu tūkstošiem Latvijas ģimeņu.
LANĪDA aicina uzklausīt nozares ekspertus un izskatīt dažādus iespējamos risinājumus.
Jau ziņots, ka 11.marta valdības sēdē Kariņš pauda, ka termiņuzturēšanās atļauju piešķiršana par ieguldījumiem nekustamajā īpašumā Latvijā ir jāizbeidz.
Kariņš sēdes laikā atzina, ka piesaistītās ārvalstu investīcijas, kas saistītas ar ārvalstnieku ieguldījumiem nekustamajā īpašumā, ir neproduktīvas. "Tā ir atblāzma no agrākās politikas, tostarp tās ir naudas tranzīta politikas pēdējās atliekas. Mēs no tā tiksim prom. Šī programma sevi ir izsmēlusi," uzsvēra premjers.
Ministru prezidents aicināja aktīvāk domāt par eksportējošo uzņēmumu investīciju piesaisti, vienlaikus piebilstot, ka šiem investoriem un viņu darbiniekiem varētu piešķirt termiņuzturēšanās atļaujas par darbu Latvijā.
Iekšlietu ministrijas (IeM) valdībai sagatavotajā ziņojumā teikts, ka no 2010.gada jūlija līdz 2020.gada decembrim atbilstoši investīciju programmai Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde ir izsniegusi 19 000 termiņuzturēšanās atļauju, 186 gadījumos termiņuzturēšanās atļaujas izsniegšana investoriem atteikta, bet anulētas kopā 1672 termiņuzturēšanās atļaujas.
2020.gada 31.decembrī Latvijā uzturējās 7441 investors un viņa ģimenes loceklis ar derīgām termiņuzturēšanās atļaujām. Salīdzinot ar 2019.gada 31.decembri, šis skaits samazinājies par 550 personām.
LANĪDA ir dibināta 1994.gadā. Tā ir patstāvīga, brīvprātīga sabiedriska organizācija, kura apvieno sertificētus aģentus un aģentu asistentus, kā arī nekustamā īpašuma kompānijas.