Radikāļu grupa, kas netic Covid-19 vīrusa eksistēšanai vai uzskata, ka tas nav bīstams, ir mazākumā, bet tā ir ļoti skaļa un aktīva, un to sadzird vairāk nekā valsti, tā mazinot uzticību kvalitatīvajiem medijiem, politiķiem un politologiem, šodien diskusijā "Tēmturis - veselības drošība" sacīja "Re:Baltica" līdzdibinātāja un žurnāliste Inga Spriņģe.
Lai mazinātu dezinformāciju sakarā ar Covid-19 izplatību, ir ātri jādarbojas, proti, sabiedrībai ir jābūt pieejamai informācijai ar atspēkojošajiem faktiem, uzsvēra Spriņģe.
"Mums jādomā uz priekšu," viņa norādīja, uzsverot, ka ir jāizstrādā un jāparedz pretargumenti populistu runām. "Ir jāspēj graut viņu argumentus ar zinātniski pierādītiem faktiem, jo pašlaik pastāv tā saucamā "baltā" masa, kuru populistiem ir ļoti viegli uzrunāt, un, domājot par informatīvām kampaņām, ir jādomā, kā iesaistīt šos cilvēkus," teica žurnāliste.
Spriņģe norādīja, ka kopš marta sakarā ar šo vīrusu ir bijuši izplatīti vairāki mīti. "Pavasarī sabiedrību maldināja ar informāciju par to, vai vīruss ir radies dabiski vai laboratorijā. Vēlāk tika izplatīti nepatiesi fakti par to, kā aizsargāties no tā, bet tagad uzdarbojas pretvakcinēšanas kustības," viņa teica.
Tikmēr Valsts prezidenta padomniece kultūrpolitikas jautājumos Sarmīte Ēlerte sacīja, ka vīrusa izplatīšanas mazināšanā ir jāpiedalās visai sabiedrībai, bet diemžēl pašlaik sabiedrība nav tik saliedēta. "Slimību un profilakses kontroles centra veiktais pētījums liecina, ka tikai 49% iedzīvotāju uzskata, ka šī ir nopietna slimība, bet 35% uzskata, ka tā ir politiski uzpūstā lieta," teica Ēlerte, norādot, ka šie dati rada bažas.