Efektīvākai amatpersonu saukšanai pie atbildības un likuma interpretāciju risku mazināšanai Ģenerālprokuratūra rosinājusi Saeimai izmaiņas Krimināllikumā par būtisku kaitējumu valsts varai.
Pamatojoties uz Ģenerālprokuratūras lūgumu, Saeimas Krimināltiesību politikas apakškomisija nolēma, ka likuma izmaiņas virzīs kā apakškomisijas priekšlikumu.
Ģenerālprokuratūra nesen vērsusies Saeimā ar vēstuli, jo, piemērojot praksē Krimināllikumu, konstatēta nepieciešamība pilnveidot un grozīt atsevišķas minētā likuma normas.
Likumā "Par Krimināllikuma spēkā stāšanās un piemērošanas kārtību" definēts būtiska kaitējuma jēdziens un norādīts, ka atbildība par Krimināllikumā paredzēto noziegumu, ar kuru radīts būtisks kaitējums, iestājas, ja nozieguma rezultātā iestājušās kādas no zemāk minētajām sekām.
Pirmkārt, konstatēts mantisks zaudējums, kas nozieguma izdarīšanas brīdī nav bijis mazāks par piecu tai laikā noteikto minimālo mēnešalgām, un apdraudētas vēl citas ar likumu aizsargātās intereses. Otrkārt, nodarīts mantisks zaudējums, kas nozieguma brīdī nav bijis mazāks par desmit minimālajām mēnešalgām. Treškārt, ievērojami apdraudētas citas ar likumu aizsargātās intereses.
Minēto būtiska kaitējuma veidojošo seku uzskaitījums ir izsmeļošs un praksē pamatā sekmīgi tiek piemērots, nosakot noziedzīgā nodarījuma kvalifikāciju, teikts vēstulē.
Kriminālprocesu virzītājiem neskaidrības rada Krimināllikuma 317., 318. un 319.panta normās ietvertā nepieciešamība konstatēt, ka ar amatpersonas rīcību radīts būtisks kaitējums valsts varai vai pārvaldības kārtībai, vai ar likumu aizsargātām personas interesēm.
317.pants paredz atbildību par amatpersonas izdarītām tīšām darbībām, kas acīmredzami pārsniedz amatpersonai ar likumu vai uzliktu uzdevumu piešķirto tiesību un pilnvaru robežas, ja šīs darbības radījušas būtisku kaitējumu valsts varai vai pārvaldības kārtībai, vai ar likumu aizsargātām personas interesēm.
318.pants paredz atbildību par amatpersonas izdarītām tīšām darbībām, ļaunprātīgi izmantojot dienesta stāvokli, ja šīs darbības radījušas būtisku kaitējumu valsts varai vai pārvaldības kārtībai, vai ar likumu aizsargātām personas interesēm.
Savukārt 319.pants paredz atbildību par amatpersonas pienākumu nepildīšanu, proti, ja amatpersona tīši vai aiz nolaidības neizdara darbības, lai novērstu kaitējumu valsts varai vai pārvaldības kārtībai vai ar likumu aizsargātām personas interesēm, un ja ar to valsts varai, pārvaldības kārtībai vai ar likumu aizsargātām personas interesēm radīts būtisks kaitējums.
Procesuālu lēmumu sagatavošanu sarežģī tas, ka būtisks kaitējums ir definēts gan likumā "Par Krimināllikuma spēkā stāšanās un piemērošanas kārtību", gan papildus konkretizēts attiecīgās Krimināllikuma normas dispozīcijā, skaidro Ģenerālprokuratūra.
Minētā rezultātā veidojas atšķirīga izpratne un prakse par to, kas saprotams ar būtisku kaitējumu valsts varai vai būtisku kaitējumu pārvaldības kārtībai, kā arī dažādas interpretācijas attiecībā uz būtisku kaitējumu, kas nav saistīts ar mantisku zaudējumu un raksturojas tikai kā citu interešu ievērojams apdraudējums.
Ņemot vērā minēto, Ģenerālprokuratūra ierosina precizēt minētos trīs Krimināllikuma pantus, izslēdzot no tām vārdus "valsts varai vai pārvaldības kārtībai, vai ar likumu aizsargātām personas interesēm".
Ģenerālprokurors Juris Stukāns otrdien Saeimas Krimināltiesību politikas apakškomisijas sēdē skaidroja, ka, ņemot vērā minēto, ir bijuši gadījumi, kad tiesas pieņēmušas attaisnojušus spriedumus tikai tāpēc, ka tiesas ieskatā prokurors "nav spējis izfilozofēt, kādā veidā aizskartas valsts pārvaldības intereses".
Stukāns norādīja, ka prokuratūrai ir jārūpējas par apsūdzības kvalitāti, taču, ņemot vērā likumu normu pašreizējo redakciju, tiesas diskutē par formulējumiem. Kā piemēru viņš minēja Ventspils mēra Aivara Lemberga krimināllietu, kurā apsūdzēto 21 apsūdzības sadaļā attaisnoja, jo tiesa nesaskatīja, ka būtu pierādīts būtiskais kaitējums.
Stukāns aicināja likumdevējus pēc iespējas ātrāk izslēgt no Krimināllikuma minētos vārdus "valsts varai vai pārvaldības kārtībai, vai ar likumu aizsargātām personas interesēm", jo tas ļautu prokuratūrai ātrāk, vienkāršāk un objektīvāk izmeklēt un virzīt krimināllietas uz tiesu.