Pirmšķietami advokāta Pāvela Rebenoka nogalināšana neizskatās pēc pasūtījuma slepkavības, intervijā "TV3 Ziņām" sacīja iekšlietu ministrs Sandis Ģirģens (KPV LV).
Viņš uzsvēra, ka izmeklēšana vēl turpinās un tajā iesaistīti absolūti labākie kadri.
Ģirģens arī lūdzis Valsts drošības dienestam pārbaudīt atsevišķas izskanējušas ziņas "par draudiem un tamlīdzīgi".
Ministrs uzsvēra, ka detalizētāku informāciju par noziegumu nevar sniegt. Tālāko informāciju sniegs policija.
Savukārt Rebenoka kolēģis, jurists Mārtiņš Krieķis teica, ka par slepkavību uzzinājis pēc plkst.2 naktī, pie viņa ieradušies arī kriminālizmeklētāji.
"Es uzskatu, ka laupīšana tam ir tikai aizsegs. (..) Nav nogalināts ar šaujamieroci. Viņš ir nogalināts ar fizisku spēku. Manā ieskatā šī viennozīmīgi ir bijusi politiska slepkavība, kas veikta pēc pasūtījuma," viņš teica.
Jau ziņots, ka Langstiņos aizvadītajā naktī nogalināts zvērināts advokāts Rebenoks.
Advokāts nogalināts savās mājās un noziedznieki ēkā veikuši arī laupīšanu.
Saistībā ar notikušo policijā sākts Kriminālprocess pēc krimināllikuma 117.panta - par slepkavību, ja tā saistīta ar laupīšanu. Policija patlaban izskata divas versijas par advokāta slepkavību.
Viena versija ir, ka slepkavība saistīta ar laupīšanu, bet otra - ar viņa profesionālo darbību. Policija gan neprecizē, ar kādu tieši profesionālo darbību, proti, advokāta, uzņēmējdarbību vai politisko darbību.
Šajā lietā ir arī viens cietušais, apstiprināja policijas pārstāve Gita Gžibovska. Viņa nekomentēja, vai šī cilvēka liecības ir noderīgas izmeklēšanā un kādas traumas viņam nodarītas.
Tikmēr Rebenoka kolēģis, jurists Krieķis apstiprināja, ka cietušais ir Rebenoka biznesa partneris Ingus Balandins. Pēc viņa teiktā, Balandinam nodarīti smagi miesas bojājumi.
Krieķis teica, ka sestdienas vakarā Rebenoks bijis pie viņa ciemos, un aizbraucis mājās vēlu naktī. "Tāpēc tas, ko mēs redzam - neticu, ka tā ir laupīšanas slepkavība. Tā ir slepkavība izdarīta ar apzinātu mērķi," uzskata Krieķis.
Pērn martā Rebenoks, vēl esot "Olainfarm" padomes priekšsēdētājs, vērsās pie Valsts policijas toreizējā priekšnieka Inta Ķuža un Valsts drošības dienesta priekšnieka Normunda Mežvieta saistībā ar viņam izteiktiem draudiem dzīvībai.