Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (NEPLP) kopā ar deviņām citām Eiropas valstīm piedalās Eiropas Komisijas (EK) iniciētā starptautiskā monitoringa projektā, lai pārbaudītu, kādā veidā un cik efektīvi tiešsaistes platformās tiek atpazīts un ierobežots dezinformatīvs saturs saistībā ar Covid-19 un veicināta uzticamas informācijas pieejamība iedzīvotājiem.
Kā informēja NEPLP pārstāve Ieva Prauliņa, projekts sākts pēc EK iniciatīvas un to organizē Eiropas regulatoru grupa audiovizuālo mediju jomā (ERGA), kurā strādā arī Latvija. Kopā ar Latviju projektā piedalās Vācija, Francija, Itālija, Spānija, Ungārija, Grieķija, Slovākija, Horvātija un Īrija.
Monitoringa projekta galvenais uzdevums ir identificēt un izvērtēt rīkus un metodes, ko tiešsaistes platformas dažādās Eiropas Savienības (ES) valstīs izmanto ar Covid-19 saistītās dezinformācijas novēršanai un uzticama satura pieejamības veicināšanai. Monitoringa mērķis ir arī izprast, vai pastāv atšķirības tajā, kā platformas īsteno dezinformācijas pretpasākumus dažādās ES valstīs. Monitorings tiek veikts tiešsaistes platformām, kas ir pievienojušās ES Prakses kodeksam dezinformācijas jomā, tostarp "Facebook", "Google" un "Twitter".
Pēc Prauliņas paustā, ERGA uzsver, ka globālā pandēmija ir izgaismojusi akūtu nepieciešamību izstrādāt efektīvākus veidus, kā ierobežot ar Covid-19 saistītās dezinformācijas izplatīšanos un ietekmi tiešsaistes vidē, kur ik dienu tiek izplatītas viltus ziņas un apzināti manipulatīvs saturs gan par pašu vīrusu, gan par nacionālo valdību ieviestajiem drošības pasākumiem, gan vakcīnām. Tas spēj nodarīt būtisku kaitējumu sabiedrībai. Ārkārtējos gadījumos ar veselību saistīta dezinformācija var pat veicināt nāves gadījumu pieaugumu.
NEPLP priekšsēdētāja vietniece Aurēlija Ieva Druviete norādīja, ka monitoringa projektā tiek pārbaudīts, kā tiešsaistes platformas kontrolē to, lai tajās neizplatītos ar Covid-19 saistīta dezinformācija - uz kādiem uzticamiem avotiem tiek balstīta satura izvērtēšana, kādi pasākumi tiek veikti dezinformācijas ierobežošanai, kā tiek apstrādāti ziņojumi un veikta faktu pārbaude.
"Atsevišķi tiek monitorēta arī reklāma un ziņojumu pārraides lietotnes. Mēs pārbaudām, vai platformas patiešām izpilda to, par ko ziņo, un vai attiecībā uz Latviju šis kodekss tiek īstenots tādā pat veidā un tikpat efektīvi kā citās Eiropas valstīs," pauda Druviete, norādot, ka, ņemot vērā projekta rezultātus, tiks sniegtas arī rekomendācijas ERGA grupai par nepieciešamajiem uzlabojumiem kodeksa pilnveidošanai un efektīvākai ieviešanai praksē.
Viņa uzsvēra, ka Latvija pēc iedzīvotāju skaita ir mazākā no valstīm, kas piedalās šajā projektā, tādēļ NEPLP pieredze un monitoringa rezultāti būs īpaši vērtīgi, lai pārliecinātos, vai lielās tiešsaistes platformas ievēro vienādus dezinformācijas novēršanas standartus arī attiecībā uz mazākām valstīm. Pēc Druvietes paustā, svarīgi, lai platformu algoritmi atbilstoši strādātu ne tikai lielās, bet arī mazākās valstīs, un arī Latvijā būtu ieviesti risinājumi atbilstoši kodeksā noteiktajiem standartiem.
Izvērtējot monitoringā konstatēto un ERGA sniegtās rekomendācijas, EK varēs lemt par šobrīd spēkā esošo mehānismu pilnveidi, lai tie nodrošinātu efektīvāku dezinformācijas apturēšanu, vienlaikus nodrošinot ES iedzīvotāju pamattiesības uz vārda brīvību.
Lai nodrošinātu, ka ES iedzīvotājiem tiešsaistes platformās ir pieejama uzticama informācija par jautājumiem, kas saistīti ar Covid-19 un veselību, ES dalībvalstis jau pagājušajā gadā vienojās par nepieciešamību ieviest koordinētus pasākumus. Šogad sāktais ERGA monitoringa projekts ir viens no šādiem pasākumiem.
ES Prakses kodekss dezinformācijas jomā ir pirmais pasaulē, kad nozare brīvprātīgi piekrīt pašregulācijas standartiem, lai cīnītos pret dezinformāciju. Tas ir vērsts uz tādu EK izvirzītu mērķu sasniegšanu, kas paredz saistības par politiskās reklāmas pārredzamības nodrošināšanu, viltotu kontu slēgšanu, līdz pat dezinformācijas sniedzēju demonetizācijai. Kodekss ietver pielikumu, kurā norādīta labā prakse, kuru parakstītāji izmantos, lai īstenotu kodeksa saistības. To ir parakstījušas tādas tiešsaistes platformas kā "Facebook", "Google", "Twitter", "Mozilla", "TikTok", kā arī "Microsoft" un reklāmdevēji.