Latvijas Restorānu biedrība plāno vērsties Eiropas Komisijā (EK), lai vērstu uzmanību uz dramatisko situāciju viesmīlības nozarē Latvijā pavēstīja biedrībā.
Biedrības pārstāvji norādīja, ka kopš Covid-19 pandēmijas ir pagājuši desmit mēneši, bet valsts atbalsta pasākumi joprojām kavējas un ir nepietiekami - no valsts atbalstam atvēlētajiem vairāk nekā 100 miljoniem eiro mēnesī uzņēmējiem, pēc Valsts ieņēmumu dienesta (VID) datiem, divu mēnešu laikā - līdz janvāra sākumam - izmaksāti nedaudz vairāk kā deviņi miljoni eiro.
Latvijas Restorānu biedrības prezidents Jānis Jenzis pauda, ka biedrība katru dienu uzklausa neskaitāmus bēdu stāstus un lūgumus palīdzēt. "Līdzšinējie valsts atbalsta pasākumi tiek salīdzināti ar nebeidzamu "moku ratu", kas ne tikai nepalīdz uzņēmējiem, bet vēl vairāk tos gremdē un pazemo," viņš atzīmēja.
Jenzis minēja, ka arī vairāki Latvijas Bankas un banku vadošie eksperti un ekonomisti ir norādījuši, ka atbalsts grūtībās nonākušajiem uzņēmumiem un nozarēm Latvijā ir par lēnu un nepietiekamā apmērā, salīdzinot ar citām Eiropas Savienības valstīm. "Tas liek valdībai jautāt, vai tiešām mēs gribam no krīzes iznākt noasiņojuši un vēl nabadzīgāki, nekonkurētspējīgāki,?!" retoriski jautāja biedrības prezidents.
Biedrībā norādīja, ka atbilstoši valdībā lemtajam dīkstāves atbalstam piešķirti 52 miljoni eiro mēnesī, darba algu atbalstam - 39 miljoni eiro mēnesī, savukārt apgrozāmo līdzekļu atbalsts visas programmas laikā plānots 70,8 miljonu eiro apmērā.
"Šāda bēdīga statistika ir skaidrs signāls, ka labi plānotais valsts atbalsts un izstrādātie mehānismi nesasniedz mērķi. Brīžiem šķiet, ka VID, Finanšu ministrija un valdība nestrādā vienam mērķim. Proti, valdība izsludina atbalsta pasākumus, piemēram, nodokļu atlikšanu, bet VID klasificē to kā nevēlēšanos maksāt nodokļus un atrod īpatnējus iemeslus, lai atteiktu nodokļu termiņu pagarinājumu," pauda Jenzis.
Tādējādi Latvijas Restorānu biedrība paredzējusi lūgt EK iesaistīties, aicinot Latviju sekot citu Eiropas Savienības valstu piemēram. "Vācija jau krīzes sākumposmā bez jebkādiem kritērijiem un sarežģītām procedūrām apņēmās uzņēmumiem izmaksāt 75% no pērnā gada attiecīgā mēneša apgrozījuma, nodrošinot uzņēmējdarbības un sociālās vides stabilitāti un prognozējamību," piebilda biedrības prezidents.
Biedrībā arī norādīja, ka tās biedriem ir radušies zaudējumi no nesamērīgiem ierobežojumiem un neadekvātām valsts pārvaldes iestāžu darbībām. Latvijas Restorānu biedrība tās biedru vārdā plāno prasīt zaudējumu kompensāciju no valsts. Atteikuma gadījumā biedrība eventuāli apsver iespēju vērsties tiesā.
Jau ziņots, ka joprojām ir spēkā arī virkne atbalsta pasākumu nodokļu jomā, kas stājās spēkā 2020.gada martā, pirmās ārkārtējās situācijas laikā, piemēram, nodokļu samaksas termiņa pagarināšana līdz trim gadiem, ātrāka pievienotās vērtības nodokļa (PVN) pārmaksas atmaksa, iespēja nemaksāt iedzīvotāju ienākuma nodokļa avansa maksājumus un citi.
No ārkārtējās situācijas pirmās dienas, 2020.gada 9.novembra, uzņēmējiem pieejams atbalsts to dīkstāvē esošajiem darbiniekiem, kā arī algas subsīdija tiem darbiniekiem, kas valstī noteikto ierobežojumu dēļ strādā nepilnu darba laiku. Savukārt pašnodarbinātajiem un patentmaksas maksātājiem pieejams atbalsts par dīkstāvi.