LETA7 апр.

Krievijas armijas pārvietošana pie Ukrainas robežām ir dažādai publikai adresēts signāls

Krievijas armijas pārdislocēšana pie Ukrainas robežām ir spēcīgs signāls, kas adresēts dažādai publikai - gan Rietumiem, gan Ukrainai, gan pašas Krievijas iedzīvotājiem, uzskata Igaunijas Starptautiskā aizsardzības pētījumu centra izpilddirektors Dmitrijs Teperiks.

"Viņi iztausta, cik tālu var iet. Kremlis grib izpētīt, cik psiholoģiski stipra ir Ukrainas sabiedrība un tās militārā un politiskā vadība. Atbildes uz šiem jautājumiem noskaidrosies tuvākajās nedēļās," viņš sacījis Igaunijas sabiedriskajai televīzijai ETV.

Pēc Teperika teiktā, labākais pārskats par Krievijas armijas pārvietošanos ir ASV izlūkdienestiem.

Eksperts atgādinājis, ka rudenī Krievija rīkos plašas stratēģiskās mācības "Zapad" ("Rietumi"), kas notiek ik četrus gadus, un gatavošanās tām sāksies jau maijā. Viņaprāt, armijas pārdislocēšana varētu būt saistīta ar šīm mācībām.

Kā norādījis Igaunijas Starptautiskā aizsardzības pētījumu centra vadītājs, kopš 2017.gada Krievija izvietojusi pie Ukrainas robežām trīs lielas armijas, kuru kaujas gatavība ir tāda, ka var nopietni apdraudēt Ukrainu.

Tomēr Teperiks pieļauj, ka Krievijas prezidenta Vladimira Putina mērķis nav sākt karu ar Ukrainu, lai gan neliela kauja, kas beigtos ar uzvaru, būtu labs paņēmiens, kā likt savai tautai piemirst visas nepatikšanas, ar ko tai nākas saskarties ikdienā.

"Domāju, ka Putins neriskēs. Viņš saprot, ka varētu sekot vēl bargākas sankcijas, bet iespējamajam karam nebūtu tik pacilājošas iedarbības uz sabiedrību, kā tas bija Krimas gadījumā," spriedis eksperts.

Viņa vērtējumā Putins un Kremlis grib likt Ukrainai sajust spiedienu, lai panāktu, ka strupceļā nonākušās sarunas starp Kijevu un Maskavu risinātos Krievijai iespējami labvēlīgākā gultnē, bet Ukrainai tas noteikti nepatiks, lai gan valsts iekšienē pastāv politisks spiediens pārskatīt vienošanās ar Krieviju.

Teperiks arī atzinis, ka Ukrainas sabiedrībā pieaug vilšanās, ka prezidents Volodimirs Zelenskis un viņa komanda nav spējuši izpildīt vienu no saviem galvenajiem solījumiem - panākt mieru valsts austrumos - un tagad tur varētu pat sākties karš.

Igaunijas eksperts atzīmējis, ka Ukrainas Aizsardzības spēkiem ir savi būtiski trūkumi, piemēram, pretgaisa un pretraķešu aizsardzībā.

Viņš prognozējis, ka Ukraina ievēros vienošanās ar Krieviju, cik vien tas iespējams, jo atkāpšanās ceļa tai nav.

Kā uzskata Teperiks, rietumvalstīm vajadzētu nevis savos paziņojumos "paust dziļas bažas" par situāciju, bet atbalstīt Ukrainu darbos, piemēram, palīdzēt uzturēt valsts aizsardzības potenciālu ar militāra rakstura piegādēm un izlūkošanas datu apmaiņu.