Klimata aktīvisti Latvijā un citviet 19.martā iesaistīsies digitālā streikā, prasot taisnīgumu klimata jomā, informēja organizācijas "Fridays for Future Latvia" pārstāve Līva Ašmane.
Viņa pavēstīja, ka dažādu sabiedrības veselības, sociālpolitisko un ekonomisko krīžu vidū, ar kurām pasaule turpina saskarties, klimata aktīvisti gatavojas nākamajam globālajam klimata streikam "Nē, tukšiem solījumiem" jeb "No More Empty Promises", lai pieprasītu pasaules līderu tūlītēju, konkrētu un vērienīgu rīcību, reaģējot uz notiekošo klimata krīzi.
Ašmane skaidroja, ka daļa no tā, ko aktīvisti vēlas izcelt gaidāmajā streikā, ir steidzama tūlītēja rīcība, ņemot vērā katastrofas, kas saistītas ar laika apstākļiem un klimatu un kuras pagājušajā gadā ir postījušas dažādas valstis, sākot no kūlas ugunsgrēkiem, kas skāra Austrālijas, Ziemeļamerikas daļas Latīņamerika, sausums Āfrikā, vētras, kas plosīja Centrālameriku un Dienvidaustrumāziju.
Pēc organizācijas pārstāves paustā, arī Latvijā ir vairāki solījumi, kas ir palikuši neizpildīti, kā piemēram, Salaspils kodolreaktora likvidācija. Aktīvisti plāno aicināt, lai tiktu veicināta klimata vienlīdzība, ņemot vērā, ka mazāk attīstītas valstis tiek aktīvi ekspluatētas un ietekmētas attīstītu valstu piesārņojuma dēļ.
Ašmane akcentēja, ka jau vairāk nekā divus gadus jauniešu klimata aktīvisti no visas pasaules streiko un iziet ielās, lai pieprasītu taisnīgumu klimata jomā. Līdz ar pandēmiju Covid-19 darbības dažādās formās iegūs dažādas formas, taču viņu aicinājums uz "Nē, tukšiem solījumiem" apvieno cilvēkus. Plānots, ka digitālais streiks notiks, liekot bildes internetā un atzīmējot tās ir mirkļbirku "#NoMoreEmptyPromises" un sociālajos tīklos pievienojot "Fridays for Future" profilu.
"Fridays For Future" ir starptautiska kustība, kuras aizsākumi meklējami 2018.gada augustā, kad zviedru skolniece Grēta Tunberga trīs nedēļas pēc kārtas katru darba dienu sēdēja pretī Zviedrijas parlamentam, protestējot pret valdības rīcības trūkumu saistībā ar klimata pārmaiņu krīzi. Par klimata pārmaiņām runā ne tikai zinātnieki un organizācijas, bet arī jaunieši un skolēni, protestējot gan digitāli, gan arī izejot ielās.