Ir vairāk jāaizstāv Eiropas Savienības (ES) lauksaimnieku intereses un konkurētspēja tirdzniecībā ar trešajām valstīm, atskatoties uz šonedēļ, notikušo ES Lauksaimniecības un zivsaimniecības ministru padomes neformālo videokonferenci, komentēja zemkopības ministrs Kaspars Gerhards (NA).
Pirmdien ES dalībvalstu Lauksaimniecības un zivsaimniecības ministri apsprieda ES starptautiskās tirdzniecības un ES Kopējās lauksaimniecības politikas reformas jautājumus. Tostarp tika diskutēts par ES tirdzniecības nolīguma ar trešajām valstīm ietekmi uz ES lauksaimniecību, kā arī apspriesti Eiropas Komisijas (EK) veiktā pētījuma par turpmāko tirdzniecības nolīgumu ietekmi uz ES lauksaimniecību rezultāti.
Ministrijā skaidroja, ka EK pētījums sniedz ieskatu, kā ES noslēgtie brīvās tirdzniecības nolīgumi ar trešajām valstīm ietekmē piedāvājumu, pieprasījumu un lauksaimniecības cenu attīstību ES lauksaimniecības produktu tirgos. Pēc ministrijā paustā, nepieciešams ne tikai priecāties par pētījuma pozitīvo prognozi, kas paredz ES lauksaimniecības produkcijas eksporta izaugsmi atsevišķās nozarēs, bet savlaikus pievērst uzmanību pētījuma citai prognozei - ES ražošanas samazinājumu un ražotāju ienākumu pazemināšanos jūtīgajās nozarēs, īpaši liellopu un mājputnu gaļas nozarē.
Ministrijā uzsvēra, ka EK ir aicināta negatīvo prognozi ņemt vērā turpmākajās sarunās par nolīgumiem ar trešajām valstīm
"Spēles nosacījumiem starptautiskajā tirdzniecībā jābūt vienādiem visiem dalībniekiem - ES ar ražotājiem ir augstākas pārtikas kvalitātes prasības, tāpēc tas rada nevienlīdzīgus konkurences apstākļus," komentēja Gerhards, piebilstot, ka šie jautājumi ir pienācīgi jāatrunā nākotnes brīvās tirdzniecības līgumos.
Viņš arī uzsvēra, ka brīvās tirdzniecības nolīgumiem ir jābūt sabalansētiem, tajos ir jāņem vērā ES dalībvalstu ilgtermiņa intereses lauksaimniecības sektorā.
"Mūs satrauc, ka ES Zaļā kursa paredzētās reformas radīs papildus vides, klimata un dzīvnieku labturības prasības ES lauksaimniekiem un pārtikas ražotājiem, saasinot konkurences apstākļus ārējā tirdzniecībā ar trešajām valstīm un noliekot ES ražotājus nevienlīdzīgas konkurences apstākļos salīdzinājumā ar trešo valstu ražotājiem," sacīja Gerhards. Ministrs arī pauda atzinību par EK ieceri importētai pārtikai piemērot ES vides standartu prasības, taču turpmāk būtu jāvērtē arī ES Zaļā kursa prasību ietekme uz ES preču konkurētspēju trešo valstu eksporta tirgos.
Diskusijās par Kopējo lauksaimniecības politikas nākotni Latvijas nostāja paredz, ka vienošanās par pieņemamiem ES Zaļā kursa nosacījumiem, kas būs jāpilda lauksaimniekiem un pārtikas ražotājiem, ir prioritārs jautājums. Tostarp lauksaimniekiem uzliks daudz obligātu vides un klimata prasību, turklāt papildus ir iecerēts vēl ievērojamu daļu no tiešajiem maksājumiem veltīt ekoshēmām.
"Tiešie maksājumi Latvijas lauksaimniekiem ir par 20% zemāki nekā vidēji ES. Ja vēl 20% vai pat vairāk ir jānoņem no mūsu tiešo maksājumu aploksnes un jānovirza ekoshēmām, pastāv risks, ka Latvija nespēs lauksaimniekiem nodrošināt pat šī brīža pamatienākumu atbalsta līmeni," uzsvēra ministrijā.
Tāpat ZM pārstāvji norādīja, ka, kaut arī zemo tiešo maksājumu dēļ Latvijai papildus pienākumi lauksaimniekiem nebija pieņemami, 2020.gada oktobrī ES lauksaimniecības ministri vienojās par vienotu Padomes nostāju, ka ekoshēmām jāvelta 20% no tiešajiem maksājumiem.
"Tomēr tas nav galējais lēmums, jo par Kopējās lauksaimniecības politikas regulu nosacījumiem ir jāvienojas arī ar Eiropas Parlamentu (EP). Latvija uzskata, ka Padome nedrīkst piekāpties EP vēl vairāk palielinot daļu, kas no tiešajiem maksājumiem ir jāvelta ekoshēmu pasākumiem," sacīja ministrijā.
Jau ziņots, ka šogad sākas jauns ES septiņu gadu plānošanas periods, kurā ES lauksaimniecības politikā no 2023.gada būs paredzēti izmainīti nosacījumi.
Ministrijā norādīja, ka pēc intensīvām vairāku gadu ilgām diskusijām, 2021.gadā ES likumdevējiem ir jāvienojas par to, kāda būs Kopējā lauksaimniecības politika pēc 2023.gada, kamēr 2021. un 2022.gads būs pārejas periods Kopējā lauksaimniecības politikā.
Kopējā Latvijas tiešo maksājumu aploksne 2021.-2027.gadam būs 2,48 miljardi eiro, savukārt finansējums lauku attīstībai 2021.-2027.gadā būs 848 miljoni eiro. Papildus ir piešķirts ES finansējums 85 miljonu eiro apmērā lauku attīstības pasākumiem, lai veicinātu atgūšanos no Covid-19 krīzes.
Šogad plānots ar EK saskaņot pārejas perioda atbalsta nosacījumus Latvijas Lauku attīstības programmas ietvaros 2021.-2022.gadam, kas ietver arī Eiropas Atveseļošanās plāna finansējumu lauku teritorijām, attiecīgi veicot izmaiņas nacionālajos normatīvos.