Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) brīdina ieguldītājus par iespējamu krāpšanu darījumos ar kriptovalūtām, liecina komisijas publiskotā informācija.
FKTK norāda, ka tās redzeslokā nonākuši darījumi, kuros personas, iespējams, veic krāpšanu ar kriptovalūtām, ieguldītājus uzrunājot ar reklāmām internetā vai pa telefonu piedāvājot iegādāties dažādas kriptovalūtas.
"Rūpējoties par ieguldītāju aizsardzību, FKTK brīdina par šādu iespējamu krāpšanas shēmu un aicina ieguldītājus būt īpaši uzmanīgiem, jo kriptovalūtas darbojas infrastruktūrā, kurai šobrīd raksturīgs zemāks regulējums salīdzinājumā ar finanšu un kapitāla tirgū noteikto. Tas rada iespējas krāpšanas mēģinājumiem," atzīmē FKTK.
FKTK saņēmusi informāciju par gadījumiem, kuros saskatāmas krāpniecības pazīmes. Krāpnieki mēdz reklamēt ieguldījumus kriptovalūtās internetā, dažkārt izmantojot pazīstamu personu vai licencētu uzņēmumu nosaukumus un attēlus. Vienlaikus reklāmās ir ietverta saite uz it kā profesionāla izskata mājaslapām, kurās parasti ir aicināts norādīt telefona numuru un tālāk jau telefonsarunas laikā patērētāji tiek pārliecināti veikt ieguldījumus kriptovalūtas vai arī tradicionālajās valūtas.
Iedzīvotājiem būtu jāņem vērā, ka bez neatkarīgu iestāžu uzraudzības krāpnieki var manipulēt ar kriptovalūtu cenām un šādu ieguldījumu atdevi. Krāpnieki var maldināt ieguldītājus, lai pārdotu tiem neeksistējošus kriptoaktīvus. Krāpnieki var arī pēkšņi slēgt klientu tiešsaistes kontus un atteikties pārskaitīt līdzekļus vai prasīt vairāk naudas, pirms līdzekļus var pārskaitīt atpakaļ, norāda komisijā.
Tāpat FKTK min, ka krāpnieki meklē arvien jaunus veidus, kā maldināt patērētājus. Viens no tādiem veidiem ir izlikšanās par uzņēmumiem, kas ir licencēti finanšu tirgus dalībnieki. Šādi krāpnieki var nelūgti sazināties, izmantojot e-pastus, sociālo mediju platformas, vai arī patērētājs var saņemt zvanus pēc ieguldījumu iespēju internetā uzmeklēšanas un kontaktinformācijas norādīšanas internetā.
"Šādi fiktīvi uzņēmumi var jums piedāvāt ieguldījumus obligācijās, akcijās, "Forex" valūtu tirgus produktos un kriptovalūtās, kas netiek tirgotas tirdzniecības vietā, ir bezvērtīgas, pārspīlēti uzcenotas vai pat nemaz neeksistē. Daži krāpnieki piedāvā arī pakalpojumus, lai ieguldītājam palīdzētu iegūt patēriņa kredītu ieguldījumiem kriptovalūtās vai atgūt līdzekļus no iepriekš krāpnieciski piesaistītiem ieguldījumiem par samaksu avansā. Krāpnieki nereti izmanto licencētu tirgus dalībnieku informāciju, piemēram, nosaukumu un adresi, uzņēmuma reģistrācijas numuru, kas varētu maldinoši apliecināt, ka krāpnieki ir reģistrēti finanšu tirgus dalībnieki," pauž FKTK.
Komisija arī uzsver, ka kriptovalūtu, piemēram, "bitcoin", "ether", "ripple", "tron" un "eos" emitēšana un apgrozība Latvijā netiek regulēta.