Latvijā šogad otrajā ceturksnī salīdzinājumā ar attiecīgo periodu pirms gada bijis mazāks iekšzemes kopprodukta (IKP) kritums nekā Eiropas Savienībā (ES) vidēji, liecina otrdien publiskotie ES statistikas pārvaldes "Eurostat" koriģētie dati, kas apkopoti par 26 bloka zemēm.
Pēc sezonāli izlīdzinātajiem datiem, Latvijas IKP 2020.gada otrajā ceturksnī salīdzinājumā ar attiecīgo laika periodu pirms gada samazinājies par 8,6%.
Straujākais ekonomikas kritums otrajā ceturksnī fiksēts Spānijā (-22,1%), Francijā (-18,9%), Itālijā (-17,7%), Portugālē (-16,3%), Grieķijā un Maltā (abās valstīs -15,2%), Horvātijā (-15,1%) un Beļģijā (-14,4%).
Vismazākais kritums bijis Īrijā (-3,7%) un Lietuvā (-4%), bet Igaunijā IKP sarucis par 6,5%.
ES vidēji IKP otrajā ceturksnī, salīdzot ar tādu pašu periodu pērn, samazinājies par 13,9%, bet eirozonā - par 14,7%.
Eiropas lielākajā ekonomikā Vācijā otrajā ceturksnī salīdzinājumā ar pagājušā gada otro ceturksni IKP sarucis par 11,3%, bet salīdzinājumā ar šā gada pirmo ceturksni tas samazinājies par 9,7%.
Ceturkšņa salīdzinājumā otrajā ceturksnī straujākā ekonomikas lejupslīde bijusi Spānijā (-18,5%), Horvātijā (-14,9%), Ungārijā (-14,5%), Grieķijā (-14%), Portugālē (-13,9%), Francijā (-13,8%), Itālijā (-12,8%), Rumānijā (-12,3%), Beļģijā (-12,1%), Kiprā un Maltā (abās valstīs -11,6%), kā arī Austrijā (-10,4%). Latvijā IKP otrajā ceturksnī ceturkšņa salīdzinājumā samazinājies par 6,5%, Igaunijā - par 5,6%, bet Lietuvā - par 5,5%.
Salīdzinājumā ar pirmo ceturksni IKP ES samazinājies par 11,4%, bet eirozonā - par 11,8%.
Ekonomikas lejupslīdi pagājušajā ceturksnī izraisījuši koronavīrusa pandēmijas ierobežošanas pasākumi.
Dati nav pieejami par Luksemburgu. Gada izteiksmē aprēķinam par Nīderlandi izmantoti pēc darba dienām pielāgoti dati.