Augļus vismaz reizi dienā uzturā lieto 35,3% Latvijas iedzīvotāju pavēstīja Centrālajā statistikas pārvaldē (CSP), atsaucoties uz Eiropas iedzīvotāju veselības aptaujas datiem.
Vienlaikus dārzeņus un salātus, izņemot kartupeļus, vismaz reizi dienā uzturā lieto 39,4% Latvijas iedzīvotāju vecumā no 15 gadiem.
Statistikas pārvaldē arī norādīja, ka piecu gadu laikā minētie rādītāji ir samazinājušies par attiecīgi 4,5 un 3,2 procentpunktiem.
Pēc statistikas pārvaldē minētā, augļu un dārzeņu ēšanas paradumi izteikti atšķiras starp vīriešiem un sievietēm. 2019.gadā, līdzīgi kā 2014.gadā, saglabājas tendence, ka augļus un dārzeņus vairāk patērē sievietes - 41,3% sieviešu vismaz reizi dienā uzturā lieto augļus, savukārt dārzeņus un salātus (izņemot kartupeļus) - 43,6% sieviešu. Ikdienā augļus uzturā visvairāk lietoja sievietes vecumā no 55 līdz 64 gadiem (47,4%). Vienlaikus vīrieši uzturā vairāk patērēja dārzeņus nekā augļus - augļus katru dienu ēda 27,8% vīriešu, savukārt dārzeņus - 34,2% vīriešu.
Četras līdz sešas reizes nedēļā uzturā augļus lieto 29,8% Latvijas iedzīvotāju, bet dārzeņus un salātus (izņemot kartupeļus) - 36,1% iedzīvotāju. Vienu līdz trīs reizes nedēļā augļus ēd 27,3% iedzīvotāju, taču dārzeņus - 19,8%.
Retāk nekā reizi nedēļā vai vispār neēd augļus 7,6% Latvijas iedzīvotāju, bet dārzeņus - 4,7% iedzīvotāju.
Pēc statistikas pārvaldē paustā, veselīgas ēšanas paradumus ietekmē iedzīvotāju ienākumi, izglītības līmenis un nodarbinātība.
Aptaujā secināts, ka 41,8% iedzīvotāju ar augstākajiem ienākumiem (piektā kvintiļu grupa) ēd augļus vismaz reizi dienā, savukārt dārzeņus - 49,7% iedzīvotāju. Tajā pašā laikā iedzīvotāju vidū ar zemākajiem ienākumiem (pirmā kvintiļu grupa) augļus ēd 29,2% un dārzeņus 30,5% iedzīvotāju.
Iedzīvotāji vecumā no 65 gadiem dārzeņus un salātus ikdienā lieto mazāk nekā vidēji Latvijā. Savukārt augļus ikdienā vismazāk ēd jaunieši jeb iedzīvotāji vecumā no 15 līdz 24 gadiem un arī seniori jeb iedzīvotāji vecumā no 75 gadiem - attiecīgi par 2,8 un 3,5 procentpunktiem mazāk nekā vidēji valstī. Augļus un dārzeņus ikdienā biežāk lieto nodarbinātie iedzīvotāji - attiecīgi 36,9% un 42,9%, kā arī iedzīvotāji ar augstāko izglītību - 44,7% un 49,7%.
Izteiktas atšķirības ikdienas augļu un dārzeņu lietošanā ir reģionā dalījumā, tostarp Rīgas reģionā katru dienu puse iedzīvotāju uzturā lieto augļus (49,8%) un dārzeņus (53,9%), savukārt viszemākais rādītājs ir Vidzemes reģionā, kur 20,7% reģiona iedzīvotājs uzturā lieto augļus katru dienu, bet dārzeņus un salātus - 22,7%. Pierīgā vismaz reizi dienā augļus ēd 34,3% iedzīvotāju, savukārt dārzeņus - 42%. Latgales, Zemgales un Kurzemes reģionā katru dienu uzturā augļus lieto attiecīgi 29,3%, 26,3% un 24,6% iedzīvotāju, bet dārzeņus un salātus - attiecīgi 31%, 29,1% un 28,8%.
Statistikas pārvaldē norādīja, ka, pēc Veselības ministrijas ieteikumiem, katru dienu cilvēkam uzturā būtu jāiekļauj vismaz 300 gramu dārzeņu un 200 gramu augļu vai ogu. 2019.gadā katru dienu 500 gramus un vairāk augļu un dārzeņu lietoja 7,2% iedzīvotāju vecumā no 15 gadiem, tostarp 8,6% sieviešu un 5,4% vīriešu, kā arī puse ievēroja ieteicamo proporciju. Visbiežāk pietiekamā apmērā augļus un dārzeņus lieto turīgākie iedzīvotāji (piektā kvintiļu grupa) - 10,9%.
Apsekojumā jautāts arī par 100% augļu un dārzeņu sulu lietošanu uzturā. Gandrīz 75% iedzīvotāju norādījuši, ka sulas uzturā lieto mazāk nekā reizi nedēļā vai nelieto vispār.
Eiropas iedzīvotāju veselības aptaujā 2019.-2020.gadā tika aptaujāti seši tūkstoši Latvijas iedzīvotāju vecumā no 15 gadiem, kuru atbildes tika vispārinātas uz visiem attiecīgā vecuma iedzīvotājiem. Apsekojumā tika noskaidrota iedzīvotāju pašsajūta un subjektīvais viedoklis par savu veselību, dots pašnovērtējums dzīves veidam, veselības aprūpes pakalpojumu izmantošanai un pieejamībai saistībā ar iedzīvotāju sociāli ekonomiskiem rādītājiem.
Kvintiļu grupa ir viena piektā daļa jeb 20% no apsekoto mājsaimniecību skaita, kuras sagrupētas pieaugošā secībā pēc to rīcībā esošā ienākuma uz vienu mājsaimniecības locekli. Zemākā (pirmā) kvintile ietver piekto daļu mājsaimniecību ar viszemākajiem ienākumiem, bet augstākā (piektā) - piektdaļu mājsaimniecību ar visaugstākajiem ienākumiem.