LETA31 декабря 2020

Zivsaimniecības un kokrūpniecības nozarēs uz Breksitu skatās pozitīvi

Lai arī pēcbreksita attiecības starp Lielbritāniju un Eiropas Savienību (ES) radīs jaunus ierobežojumus un formalitātes Latvijas zivsaimniecības un kokrūpniecības nozarēs, patlaban izmaiņas tiek vērtētas pozitīvi atzina Latvijas Zivsaimnieku asociācijas (LZA) prezidents Didzis Šmits un Latvijas Kokrūpniecības federācijas (LKF) izpilddirektors Kristaps Klauss.

Zivsaimniecībā uz Latviju attieksies nosacījumi par tirgu, kas skars zivju produktu apstrādātājus - ja ražošana tiks veikta Latvijā, izmantojot importēto izejvielu, būs jāpierāda izejvielas apstrāde jeb produkta ražošana un izcelsme Latvijā, norāda Zemkopības ministrijas (ZM) pārstāvji. Latvijas konservu ražotāji eksportē produkciju uz Lielbritāniju, kur šis būs jauns, būtisks nosacījums un papildu prasība, kas var radīt apgrūtinājumus eksporta procedūru nodrošināšanā. Taču, kā informē ministrijā, šāda veida prasības būs jāizpilda ne tikai Latvijas, bet gan visu ES dalībvalstu zivju produkcijas ražotājiem, kas izmanto importētas zivju izejvielas.

Jaunas formalitātes varētu būt ar kuģu piederības pierādīšanu Latvijai, kas arī ir saistīts ar produktu izcelsmes nosacījumiem, īpaši attiecībā uz tiem Latvijas kuģiem, kuri veic zveju tāljūrā. Tomēr, kā norāda ZM, patlaban šie kuģi eksportu uz Lielbritāniju neveic, kā arī nav saņemti signāli, ka tiktu plānots tuvākajā laikā šādu eksportu uzsākt.

Savukārt attiecībā uz mežsaimniecību, lielākā jauno regulējumu ietekme būs kokmateriālu tirdzniecībai, kam būs jāpiemēro muitas procedūras un attiecīgi arī dokumentācija, tai skaitā būs nepieciešami fitosanitārie sertifikāti.

Zivsaimnieku asociācijas prezidents norādīja, ka kopumā uz izmaiņām skatās pozitīvi, jo tirdzniecībā ar Lielbritāniju ievedmuitas nodoklis saglabāsies 0% apmērā. Turklāt, ņemot vērā informāciju par britu nozvejas kvotu palielināšanu pašmāju zivsaimniekiem, optimistiski var raudzīties arī uz faktu, ka no Lielbritānijas tiek importēta liela daļa Latvijā patērēto izejvielu, atzīmēja Šmits. Viņš sacīja, ka Lielbritānijā zivsaimniecības nozare ir augošs tirgus, kur Latvijai vērojama pozitīva eksporta - importa bilance.

LKF izpilddirektors sacīja, ka arī kokrūpniecības nozare uz gaidāmajām izmaiņām skatās pozitīvi, jo, lai arī nāksies pielāgoties dažādām izmaiņām, Lielbritānija nav un nebūs vienīgā eksporta valsts, ar kuru Latvija sadarbojas ārpus ES. Viņš norādīja, ka iepriecinošs ir fakts, ka tiek saglabāts 0% ievedmuitas nodoklis, kas sekmēs valstu turpmāko sadarbību.

Tomēr, kā norāda Klauss, jāapzinās, ka Lielbritānija vairs neatradīsies ES vienotajā tirgū, tā vietā tiks parakstīts brīvās tirdzniecības līgums, kas ilgtermiņā ietekmēs ne tikai ar muitu un fitosanitārajiem jautājumiem saistītus regulējumus, bet arī, piemēram, produktu standartu un izcelsmes jautājumus.

Jau vēstīts, ka ES un Apvienotā Karaliste 24.decembra sarunās Briselē panāca vienošanos par abu pušu pēcbreksita attiecībām. Apvienotā Karaliste izstājās no ES šogad 31.janvārī, bet pārejas periods pēc Apvienotās Karalistes izstāšanās no ES, kura laikā uz Lielbritāniju attiecas ES vienotā tirgus un muitas savienības noteikumi, beigsies 31.decembrī. Panāktā vienošanās regulēs abu pušu attiecības pēc pārejas perioda beigām.

1.janvārī vienošanās stāsies spēkā pagaidu kārtībā, jo to šogad vairs nevar paspēt ratificēt Eiropas Parlaments.

Sarunas par vienošanos turpinājās ilgāk, nekā sākotnēji paredzēts, lai abām pusēm dotu iespēju rast vienprātību par ES valstu kuģu zvejas tiesībām Apvienotās Karalistes ūdeņos.

Jau tika vēstīts, ka valdība pirmdien ārkārtas sēdē atbalstīja ES un Apvienotās Karalistes panākto pēcbreksita vienošanos.

Vienošanās ietver trīs līgumus - abu pušu tirdzniecības un sadarbības līgumu, līgumu par drošības procedūrām klasificētās informācijas apmaiņai un aizsardzībai, kā arī Apvienotās Karalistes valdības un Eiropas Atomenerģijas kopienas (EURATOM) līgumu par sadarbību kodolenerģijas drošā izmantošanā miermīlīgiem mērķiem.

Написать комментарий