ЛатвияLETA25 января 2021

Virzība uz patiesi iekļaujošu, vienlīdzīgu un solidāru sabiedrību ir svarīga, lai veicinātu labklājību un balansētu attīstību

Virzība uz patiesi iekļaujošu, vienlīdzīgu un solidāru sabiedrību ir kritisks priekšnoteikums, lai veicinātu labklājību un balansētu attīstību, paudusi Latvijas Jauno zinātnieku apvienība (LJZA), reaģējot uz ierosinājumu Latvijas Republikas Satversmē labot 110.pantu.

LJZA uzsver, ka labā prakse paredz politiskos lēmumus balstīt pierādījumos un zinātnē. Pēc viņu paustā, pētījumi par ģimenes formām un seksuālo minoritāšu statusu sabiedrībā liecina, ka partnerattiecību modeļi gan Latvijā, gan citur pasaulē ir dažādi, tomēr, neskatoties uz šo dažādību, tie saglabā spēju pildīt ģimenes sociālās un emocionālās funkcijas.

Apvienībā norāda, ka lai arī viendzimuma pāru attiecību legalizācija ir samērā jauna tiesiskā norma, šobrīd tā ir akceptēta jau vairumā Eiropas valstu, radot iespējas pētīt un izvērtēt tās ietekmi uz sabiedrību desmitiem gadu garumā. Pētījumi rādot, ka, veidojot priekšnosacījumus diskriminācijai, diskriminētās grupas tiek pakļautas riskiem, kas ir saistīti ar mentālās un fiziskās veselības pasliktināšanos un reālās, un uztvertās dzīves kvalitātes pazemināšanos.

Turklāt diskriminācijas sekas esot jūtamas arī ekonomiskajos rādītājos.

Kā zināms, 14.janvārī Saeima nodeva Juridiskajai komisijai skatīšanai ierosinājumu Satversmē labot 110.pantu. Minētie grozījumi papildina ģimenes jēdziena skaidrojumu, to formulējot kā savienību starp tēvu (vīrieti) un māti (sievieti).

Atbalstot redzējumu, ka politikas lēmumiem ir jābūt pierādījumos un zinātnē balstītiem, jauno zinātnieku apvienība skaidro, ka no pētījumiem var secināt, ka praksē cilvēki izvēlas dažādas kopdzīves formas

Dati rāda, ka partnerattiecību modeļi gan Latvijā, gan arī citur pasaulē var būt ļoti dažādi un izpratne par ģimeni mūsdienās ir stipri paplašinājusies. Tā, piemēram, sociālantropoloģe Aivita Putniņa, vērtējot partnerattiecības pēc to satura nevis pēc attiecību formas, nonākusi pie slēdziena, ka nereģistrētas kopdzīves formas neatšķiras no laulības - tās saistās ar tām pašām attiecību kvalitātes īpašībām.

Attiecīgi, dažādām jaunām ģimeņu formām satura ziņā ir tāds pats potenciāls nodrošināt ar ģimeni saistītās sociālās un emocionālās funkcijas kā tā sauktajām "tradicionālajām" ģimenēm. LJZA informē, ka zinātnē arī ir uzkrāts pietiekams pierādījumu apjoms, lai varētu norādīt, ka bērnu no viendzimumu vecāku ģimenēm un bērnu, kuri ir auguši citos ģimenes modeļos, labklājība un iespējas neatšķiras.

"Tas ļauj secināt, ka izpratnei par ģimeni jābūt kvalitatīvai - izrietošai no ģimenes funkcijām, nevis balstītai uz ģimenes locekļu dzimumu," uzskata apvienībā.

Tāpat jaunie zinātnieki ir apskatījuši jautājumu par diskriminācijas ietekmi uz veselību, un secinājuši, ka ierosinātie Satversmes grozījumi izslēdz virkni dažādu partnerattiecību modeļu, tostarp viendzimuma pārus, tādā veidā diskriminējot ģimenes modeļus, kuri neatbilst "šaurajam, labojumos iestrādātajam" skatījumam.

Tāpat tiktu diskriminētas seksuālās minoritātes, pret kurām Latvijas sabiedrībā aizspriedumi jau ir plaši izplatīti. Pēc LJZA paustā, minētajos gadījumos diskriminācija izpaužas gan kā ierobežota piekļuve ar ģimenes jēdzienu saistītajām tiesībām, gan arī kā potenciālās sekas, kas rodas no heteronormatīva skatījuma stiprināšanas, piemēram, atsevišķu sabiedrības grupu stigmatizācija.

Zinātniskie pētījumi rādot, ka diskriminācijai ir virkne negatīvu blakņu un tieša saikne ar diskriminēto personu mentālo un fizisko veselību. Piemēram, diskriminācija palielina stresu, kas var būt par iemeslu tādām mentālās veselības problēmām kā trauksmes sajūta un depresija. Pētījumi arī norādot uz saikni starp stresu un fiziskās veselības problēmām, turklāt, minētās sekas uz veselību izpaužoties arī uz cilvēkiem, kuri ir emocionāli pietuvināti diskriminētajai personai, piebilda apvienībā.

Vienlaikus vēl kāds pētījums ir atklājis, ka seksuālo minoritāšu jaunieši cieš no izolācijas, iebiedēšanas, marginalizācijas un citām praksēm, kurām ir tieša ietekme uz šo jauniešu iespējām un mentālo veselību. Šo apstākļu kopums arī skaidro divkārt augstāko dzīves laikā veikto pašnāvību mēģinājumu skaitu seksuālo minoritāšu kopienās salīdzinājumā ar heteroseksuālo sabiedrības daļu, uzsver jaunie zinātnieki.

Tāpat LJZA norāda, ka stress un citas negatīvās diskriminācijas sekas ietekmē arī mikroekonomisko un makroekonomisko situāciju. Sabiedrībās, kurās seksuālo minoritāšu tiesības ir vienlīdzīgākas, ir vērojams augstāks IKP uz vienu iedzīvotāju, atklāj jaunie zinātnieki, vienlaikus piebilstot, ka lai gan šajos pētījumos ir grūtības skaidri ilustrēt kauzalitātes virzienu, var droši apgalvot, ka seksuālo minoritāšu iekļaušana un ekonomiskā attīstība ir savstarpēji papildinošas pazīmes.

Balstoties uz minēto, LJZA uzsver, ka virzība uz patiesi iekļaujošu, vienlīdzīgu un solidāru sabiedrību ir kritisks priekšnoteikums, lai veicinātu labklājību un balansētu attīstību. Tas ir arī priekšnosacījums zinātnes attīstībai un inovāciju radīšanai, jo tikai tādā sabiedrībā visi tās locekļi var bez šķēršļiem īstenot savu potenciālu un dot vērtīgu ieguldījumu sabiedrības kopējo problēmu risināšanā, uzskata jaunie zinātnieki.

Kā ziņots, Saeima izskatīšanai parlamenta komisijās nodeva Nacionālās apvienības (NA) iesniegtos grozījumus Satversmē, kas paredz labot Satversmes 110.pantu, konstitucionāli nostiprinot sievietes un vīrieša veidotas ģimenes jēdzienu.

Par grozījumu nodošanu komisijai nobalsoja 47 deputāti, pret - 25 deputāti.

NA ieskatā valsts pamatlikumā nepieciešams skaidrāk definēt ģimenes jēdzienu. Šāda vajadzība, viņuprāt, radusies pēc Satversmes tiesas 12.novembrī pasludinātā sprieduma, kas ģimenes jēdzienā ietver arī "viendzimuma partneru ģimenes" un nosaka valstij "pienākumu aizsargāt un atbalstīt" tās. Partija uzskata, ka tas ir "patvaļīgs ģimenes jēdziena skaidrojums, kas neatbilst ne likumdevēja gribai, kas izteikta Satversmes 110.panta esošajā redakcijā, ne Latvijas sabiedrības izpratnei par to, kas ir ģimene".

Iesniegtajā likumprojektā rosināts Satversmes 110.pantā noteikt, ka valsts aizsargā un atbalsta laulību - savienību starp vīrieti un sievieti, ģimeni, kas balstīta laulībā, asinsradniecībā vai adopcijā, vecāku un bērna tiesības, ieskaitot tiesības augt ģimenē, kuras pamatu veido māte (sieviete) un tēvs (vīrietis), kā arī valsts īpaši palīdz bērniem invalīdiem, bērniem, kas palikuši bez vecāku gādības vai cietuši no varmācības.

Tādējādi likumprojekts iezīmē trīs iespējamos ceļus, kā veidojas ģimene. Pirmais - laulības rezultātā. Otrais - asinsradniecības rezultātā, vecākiem, tai skaitā arī nelaulātiem, radot bērnu. Trešais - adopcijas rezultātā, kas no tiesiskā viedokļa Latvijas tiesību sistēmā pielīdzināms asinsradniecībai.

Написать комментарий