ЛатвияLETA06 июня 2021

Vidējās algas kāpums lielākā vai mazākā mērā ir noticis optimizācijas ietekmē

Latvijā vidējās algas kāpums šogad pirmajā ceturksnī lielākā vai mazākā mērā ir noticis optimizācijas ietekmē atzina banku analītiķi, komentējot otrdien publiskotos datus par darba samaksas izmaiņām 2021.gada pirmajos trijos mēnešos.

"SEB bankas" makroekonomikas eksperts Dainis Gašpuitis norādīja, ka darba samaksas dati tika gaidīti ar zināmu nepacietību, jo ir viens no optimālākajiem raksturlielumiem ekonomikā notiekošajam. Tas, ka algu kāpumu vīrus uzveicis nebūs, jau norādīja pērnais gads, taču algu pieaugums pirmajā ceturksnī par 105 eiro jeb 9,5% nedaudz tomēr pārsteidz.

"Aplūkojot datus pa sektoriem, redzams, ka vidējās algas pieaugums ir vērojams visās nozarēs, arī vissmagāk cietušajās. Tomēr pamanāms, ka vidējās algas kāpums lielākā vai mazākā mērā ir noticis optimizācijas ietekmē. Tas ir, darba devēji ir mazinājuši darbinieku skaitu straujāk, nekā darba samaksas fondu. Rezultātā var būt arī situācija, kad uzņēmumā algu pieaugums ir izpalicis, bet, atbrīvojot darbiniekus ar zemāku algu, uzņēmuma vidējā alga palielinājusies," teica Gašpuitis.

Tāpat viņš norādīja, ka izņēmums ir veselības nozare, kas ir piedzīvojusi izteiktāko darba samaksas fonda pieaugumu starp nozarēm (+27,2%), saglabājot nemainīgu darbinieku skaitu. Nedaudz mērenāk algu fonds ir audzis valsts pārvaldē (+5,2%) un izglītībā (+6,7%). Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas (IKT) un ieguves rūpniecība ir spējušas audzēt ne tikai algu fondu, bet arī darbinieku skaitu, kas apliecina šo nozaru labvēlīgās izaugsmes perspektīvas. Vissmagāk cietušās nozares (izmitināšana un ēdināšana, atpūta un kultūra) arī visnopietnāk strādājušas pie optimizācijas - darbinieku skaitu samazinot straujāk par algu fondu. Tas noticis ar mērķi noturēt nepieciešamākos kadrus vai pat pacelt algu palikušajiem.

Gašpuitis arī minēja, ka izteikti ir sarucis mazu ienākumu saņemošo skaits, bet to, kas saņem virs vidējās algas, ir kļuvis vairāk.

"Algu spiediens darba devējiem ātri atjaunojies un saglabāsies kā nozīmīgs risks to konkurētspējai. No otras puses, iespējams, ka notikušās izmaiņas un darbaspēka izmaksu kāpums būs licis pārvērtēt uzņēmējdarbības procesus un aktivizējis produktivitātes pieaugumu, kas varētu nodrošināt tālāku darba algas pieaugumu neapdraudot pelnītspēju. Tomēr jautājums ir, vai, situācijai normalizējoties, nesāksies iepriekšējo zemāk atalgoto darbinieku atkalpieņemšana un kā tas ietekmēs uzņēmumu konkurētspēju. Vairāk cietušās nozares būs spiestas domāt par konkurētspējīgas algas piedāvājumu, kas spiedīs palielināt cenas un veicinās inflāciju," teica Gašpuitis.

Tāpat viņš atzīmēja, ka pieprasījums pēc augstākām algām saglabāsies spēcīgs arī no sabiedriskā sektora.

"Ekonomikai atgūstoties, konkurence par darbiniekiem kļūs tikai sīvāka. Iespējas nopelnīt lielāku algu uzlabosies, taču tas būs atkarīgs no tā, vai darbinieks ir spējīgs pielāgoties un atbilst tirgus prasībām. Prasmju un pielāgošanās trūkums draud ar lielākām atšķirībām ienākumos un nevienlīdzības pastiprināšanos," sacīja "SEB bankas" makroekonomikas eksperts.

Bankas "Citadele" ekonomists Mārtiņš Āboliņš norādīja, ka dažādi ar Covid-19 izplatības mazināšanu saistītie ierobežojumi ekonomikā un arī valsts īstenotie atbalsta pasākumi šobrīd neļauj pilnībā novērtēt faktisko stāvokli darba tirgū, un tas attiecas arī uz vidējās darba algas rādītājiem.

"Latvijas iedzīvotāju ienākumi ir auguši, taču tas ir noticis valsts vienreizējo atbalsta pasākumu ietekmē. Savukārt vidējās algas pieaugums ir drīzāk statistisko aprēķinu īpatnību rezultāts, ko ietekmēja bezdarba kāpums, mazāks nostrādāto stundu skaits un lielais dīkstāves pabalstu saņēmēju skaits," pauda Āboliņš.

Viņš minēja, ka šogad pirmajā ceturksnī darba samaksas fonds pieauga vien par 0,6%, kā arī bankas "Citadele" klientu dati uzrādīja ļoti līdzīgu iedzīvotāju ienākumu kāpumu janvārī un februāri, taču martā iedzīvotāju ienākumus būtiski papildināja vienreizējie pabalsti ģimenēm ar bērniem. Tādēļ faktiskie iedzīvotāju ienākumi ir auguši vairāk, nekā to rāda darba samaksas fonds, bet mazāk nekā to rāda vidējās algas rādītāji.

"Manuprāt, bezdarbs ir īstermiņa parādība, un tuvākajos gados Latvijā ir gaidāms darbaspēka trūkums. Uzņēmēju aptaujās jau atkal ir redzamas problēmas atrast darbiniekus, un tas liek domāt, ka algu kāpums Latvijā turpināsies. Protams, ekonomikas atkopšanās fāzē vidējā darba alga varētu augt lēnāk, jo augs nodarbinātība zemāk atalgotajās pakalpojumu nozarēs un arī sabiedriskajā sektorā darba algu kāpums nevarēs turpināties pašreizējā tempā, jo būs nepieciešams mazināt budžeta deficītu. Tādēļ šī gada otrajā pusē un nākamgad algu pieaugums Latvijā, visticamāk, noslīdēs zem 5%," sacīja Āboliņš.

"Luminor" ekonomists Pēteris Strautiņš minēja, ka vidējās bruto darba samaksas pieaugums par 9,5% šogad pirmajā ceturksnī salīdzinājumā ar pagājušā gada attiecīgo periodu rāda vienpusīgu ainu par darba tirgū notiekošo, jo kopējais darba algu fonds pieauga vien par 0,6%, kas varbūt nav slikti brīdī, kad iekšzemes kopprodukts (IKP) naudas izteiksmē samazinājās par 1,3%.

"Šie it kā kontrastējošie algu dinamikas rādītāji atspoguļo faktu, ka darbinieku skaits pilnas slodzes ekvivalentā samazinājās par 8,2%, jo pastāvēja ierobežojumi un valsts atbalsts mudināja uz brīdi atstāt darba tirgu. Savukārt darba samaksas mediāna pieaugusi pat par 10,1%. Tātad straujāk par vidējo, tieši tas, ko var gaidīt brīdī, kad algu skalai nogriezta daļa no apakšas," teica Strautiņš.

Viņš arī minēja, ka straujais vidējās algas kāpums raksturo "izdzīvo stiprākais" krīzes laika loģiku. "Vārds "izdzīvošana" nav jāsaprot burtiski, runa ir par to, ka uzņēmumi patur konkurētspējīgākos darbiniekus jeb uzņēmuma kodolu, kas ir nepieciešams normālas darbības atsākšanai pēc jau gandrīz taustāmajām krīzes beigām. Situāciju var raksturot arī ar vārdiem - daži atpūšas, citi grūti strādā. Taču tas nav nosodījums. Laikā, kad ar cilvēku satikšanos saistītās nozarēs darba apjoms neizbēgami ir samazinājies, tas, ka daļa uzņēmumu uz brīdi aptur darbu, ir mazākais ļaunums. Piemēram, restorānu nozarē, kurā daļai uzņēmumu ir izdevīgāk pieņem valsts atbalstu, tādējādi uzlabojot pelnīšanas iespējas citiem," klāstīja Strautiņš.

Tāpat viņš norādīja, ka šobrīd šie garie atvaļinājumi daudziem jau beidzas, bet datos to varēs redzēt pēc trim mēnešiem. Tas var radīt interesantus efektus, piemēram, lēnāku algu kāpumu brīdī, kad ekonomika pārvar krīzi.

"Sagaidāms, ka gadā kopumā vidējās algas kāpums būs līdzīgs pērn reģistrētajam jeb ap 6%. IKP dinamika krasi atšķirīga, bet algu dinamiku gludina darba tirgus struktūras maiņas efekti," pauda Strautiņš.

Viņš atzīmēja, ka vidējo algu pirmajā ceturksnī palielināja arī politiskie lēmumi - minimālās algas celšana un dāsnie algu pielikumi veselībā un sociālajā aprūpē, kurā vidējā alga augusi par 26,5%. Turklāt tas noticis pēc tam, kad kopējais algu fonds valsts un pašvaldību slimnīcās laikā no 2014. līdz 2020.gadam jau bija gandrīz dubultojies. Veselība un sociālā aprūpe kļuvusi par trešo labāk apmaksāto nozari, apsteidzot enerģētiku. "Tas ir taisnīgi un likumsakarīgi, ņemot vērā tajā strādājošajiem izvirzītās kvalifikācijas prasības," uzsvēra Strautiņš.

Viņš arī norādīja, ka vājāk atalgoto profesiju atgriešanās darbā var īslaicīgi bremzēt statistiķu mērīto vidējās algas kāpumu. Taču darba tirgus radītais spiediens paaugstināt algas strauji pastiprināsies, tāpēc ienākumi par vienu un to pašu darbu augs straujāk.

Jau vēstīts, ka Latvijā vidējā bruto darba samaksa jeb vidējā alga pirms nodokļiem par pilnas slodzes darbu šogad pirmajā ceturksnī bija 1207 eiro, kas ir par 9,5% jeb 105 eiro vairāk nekā 2020.gada attiecīgajā periodā. Tostarp arī privātajā sektorā vidējā bruto darba samaksa 2021.gada pirmajā ceturksnī augusi par 9,5%, sasniedzot 1208 eiro, bet sabiedriskajā sektorā vidējā bruto darba samaksa palielinājusies par 9,7%, sasniedzot 1211 eiro.

Написать комментарий