ЛатвияLETA19 марта 2021

Vēlas veicināt roņu un cilvēka interešu līdzāspastāvēšanu

Pēc Dabas aizsardzības pārvaldes (DAP) pasūtījuma ir izstrādāts roņu aizsardzības plāns, ar kuru turpmākajos gados iecerēts veicināt Latvijas ūdeņos mītošo roņu sugu saglabāšanu un vienlaikus risināt konfliktsituācijas ar piekrastes zvejnieku saimnieciskajām interesēm informēja DAP sabiedrisko attiecību speciāliste Maija Rēna.

Vienots roņu sugu aizsardzības plāns izstrādāts trim Baltijas jūrā un Latvijas jūras ūdeņos sastopamajām roņu sugām, proti, pelēkajam ronim "Halichoerus grypus", pogainajam ronim "Pusa hispida" un plankumainajam ronim "Phoca vitulina".

Šis ir viens no pieciem sugu aizsardzības plāniem, kas ir izstrādāts DAP īstenotās Dabas skaitīšanas projektā. Vēl ir tapuši plāni sugu grupai "Pūces" un "Dzeņveidīgie", kā arī dīķa naktssikspārnim un platausainajam sikspārnim. Sugas aizsardzības plāns ir apstiprināts turpmākajiem desmit gadiem.

Pateicoties tajā ietvertajiem datiem, Zemkopības ministrija (ZM) jau ir ieviesusi kompensācijas mehānismu par roņu nodarītajiem zaudējumiem piekrastes zvejā un pērn jau saņēma pirmos pieteikumus kompensāciju izmaksai, informēja DAP pārstāve.

DAP Dabas aizsardzības departamenta direktore Gita Strode stāstīja, ka plāns analizē, pēta un apkopo informāciju par Latvijas piekrastē esošajiem roņiem un to uzvedību, ekoloģiju, kā arī skaidro likumsakarības, kāpēc pieaug roņu radītie zaudējumi.

"Dokumentā apkopotā informācija par dzīvnieku skaita pieauguma tendencēm, ēdienkarti, paradumiem, zvejas rīku postījumiem un citi aktuālie dati bija iztrūkstošais posms, lai meklētu risinājumus cilvēku un roņu līdzāspastāvēšanai Latvijā," secināja Strode.

Viņa piebilda, ka tieši šie dati ļāva ZM risināt kompensāciju jautājumu un sākt kompensāciju izmaksu zvejniekiem. Vienlaikus plānu izstrādājušie eksperti norāda, ka ir nepieciešams pilnveidot kompensāciju sistēmu, jo tā patlaban paredz atbalstu piekrastes zvejniekiem, tomēr dati liecina, ka roņi barojas ne tikai jūrā, bet arī iekšzemes ūdeņos. Līdz ar to būtu vēlams paredzēt kompensāciju maksājumu par roņu radītajiem zaudējumiem arī iekšzemes ūdeņu zvejniekiem, skaidroja Strode.

Jau izstrādājot dokumentu, ņemts vērā, ka konfliktsituāciju skaits var palielināties, jo pelēko roņu populācija turpina pieaugt, bet pogainā un plankumainā roņa stāvoklis pasliktinās.

Strode uzsvēra, ka Latvijā nevienu no šīm roņu sugām nav ļauts medīt, turklāt pelēkais un pogainais ronis iekļauts īpaši aizsargājamo sugu sarakstā. Tomēr ir pieļaujama to kā nemedījamu dzīvnieku limitēta ieguve atbilstoši Sugu un biotopu aizsardzības likumā noteiktajiem principiem ar mērķi pasargāt zvejas rīkus un lomus no roņu radītiem bojājumiem. Taču pirms šādas prakses ieviešanas vēl jāveic pilotpētījumi par dažādu izmantoto ieguves metožu efektivitāti, lai pārliecinātos, vai un kā tās samazina roņu radītos zaudējumus zvejas rīkiem.

Dabas skaitīšanas jeb Eiropas Savienības Kohēzijas fonda projekta "Priekšnosacījumu izveide labākai bioloģiskās daudzveidības saglabāšanai un ekosistēmu aizsardzībai Latvijā" visas paredzētās aktivitātes tiks īstenotas līdz 2023.gadam.

Jau tika ziņots, ka Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskā institūta "BIOR" vadošie pētnieki izstrādāja plānu, kura mērķis ir nodrošināt ilgtspējīgu pelēko un pogaino roņu populācijas aizsardzību Latvijas ūdeņos. Plānā iekļauti iespējamie risinājumi un uzlabojumi dabas aizsardzības un zivsaimniecības vadībā, sabalansējot gan zvejnieku, gan dabas aizstāvju grupu intereses. Tāpat plānā iekļauti rīcības virzieni, kā rīkoties ar izskalotajiem roņiem un to utilizēšanu, kā arī roņu mazuļu aizsardzības un apsaimniekošanas pasākumu komplekss.

Kā pauda BIOR komunikācijas vadītāja Ilze Dimane, institūts piedāvā ilgtermiņā veikt roņu populācijas skaita dinamikas izpēti abām sugām. Tāpat nepieciešams izstrādāt vienotu komunikācijas plānu, kā veicināt sabiedrības izpratni par roņu nozīmīgo lomu Baltijas jūras ekosistēmā.

Dimante atzīmēja, ka šādam ierosinājumam piekrīt arī piekrastes zvejnieki. Latvijas teritoriālajos ūdeņos patlaban uzturas ap 10% kopējās Baltijas jūras pelēko roņu populācijas, kas varētu būt no 3000 līdz 6000 pelēko roņu.

Написать комментарий