Pēc pārmaiņām ministru amatos, situācija koalīcijā un valdībā uz kādu laiku stabilizēsies, šādu viedokli pauda Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) lektore, politoloģe Lelde Metla-Rozentāle.
Viņas ieskatā, katrs atlikušais koalīcijas politiskais spēks tagad ir vai nu saņēmis, ko vēlējies, vai arī neiebilst: Nacionālā apvienība (NA) ieguvusi ekonomikas ministra portfeli, "Attīstībai/Par" (AP) - iekšlietu, bet Jaunā konservatīvā partija (JKP) - labklājības ministra portfeli. Savukārt "Jaunā vienotība" (JV) noturējusi premjeru un līdera lomu.
Līdz ar to līdz pašvaldību vēlēšanu noslēgumam, kad būs skaidrs, kādas ir kuras partijas pozīcijas, situācija varētu nostabilizēties.
Lielākā zaudētāja, politoloģes ieskatā, šobrīd ir partija "KPV LV, taču tā esot šīs partijas pārstāvju pašu izvēle un sekas viņu nekompetencei un neizpratnei par politiskajiem procesiem, par koalīcijas veidošanas principiem un kā runāt ar partneriem. Līdz ar to pārmaiņas esot bijis loģisks solis no koalīcijas puses.
Metla-Rozentāle piebilda, ka neredz partijai "KPV LV" nākotni politikā. Šai partijai neesot līdera, kurš saprastu, kā veido partijas, kādas ir partiju funkcijas un kā vispār darbojas valsts.
Izslēgt iespēju, ka šāds līderis varētu uzrasties, nevarot, bet neesot īsti skaidrs, kādēļ būtu jāatdzīvina kaut kas tik nedzīvs kā "KPV LV", ja tā vietā var izveidot ko jaunu.
Vislielākā ieguvēja savukārt esot NA, jo tai izdevās saglabāt jauniegūto ekonomikas ministra amatu. JKP stāvoklis šobrīd neizskatoties tik pārliecinošs, kā tas varētu būt. Partijas vēlme diktēt toni būšot atkarīga no pašvaldību vēlēšanu rezultātiem. Ja tie būs labi, tad JKP diktēs toni, ja nē, tad būs jāsamierinās ar to, ko pārējie šai partijai piedāvā.
Tajā, ka JKP ir ieguvusi labklājības ministra amatu, esot pozitīvi aspekti, skaidroja politoloģe, norādot, ka augstu vērtē ministra amata kandidātu Gati Eglīti (JKP), kurš varētu būt kandidāts ar svaigu redzējumu un gudru galvu. Turklāt JKP bijusi partija, kas asi kritizējusi iepriekšējo ministri Ramonu Petraviču. Tagad JKP būšot iespēja parādīt, kā darīt labāk.
Savukārt izglītības un zinātnes ministres Ilgas Šuplinskas (JKP) nomaiņu Metla-Rozentāle uzskata par mēģinājumu uzlabot JKP situāciju, jo ministrei esot bijuši viszemākie popularitātes reitingi.
Ņemot vērā, ka Šuplinska bija bezkompromisu cilvēks, kam nepiemita spēja sadarboties ar nozari un citiem politiķiem, tad bijis daudz iesaistīto, kuri bija neapmierināti ar ministri. Savukārt šantāža no ministres puses par aiziešanu no partijas, ja tiks zaudēts ministra amats, neesot politiķa cienīga rīcība un norādot un rakstura nepiemērotību šim amatam, uzskata politoloģe.
Jau ziņots, ka turpmāk koalīcija strādās bez partijas "KPV LV", trešdien pēc tikšanās ar Valsts prezidentu Egilu Levitu mediju pārstāvjiem atzina Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV).
Tādējādi turpmāk koalīcijā darbosies JKP, AP, NA un JV. Kariņš piebilda, ka koalīcijas darba turpināšana bez "KPV LV" bijusi "partneru vienošanās turpināt darbu kompaktā veidā".
Līdz šim "KPV LV" valdībā pārstāvēja divi ministri - iekšlietu ministrs Sandris Ģirģens un labklājības ministre Ramona Petraviča. Ar izmaiņām koalīcijā, iekšlietu ministres amatā tiek virzīta Marija Golubeva (AP), bet labklājības ministra amatā - Gatis Eglītis (JKP). Jānis Vitenbergs (NA) atgriezīsies ekonomikas ministra amatā.
Kariņš arī pavēstīja par "partiju vienošanos", kas paredz izglītības un zinātnes ministrei Ilgai Šuplinskai (JKP) pamest amatu. Viņas vietā tiks virzīta bijusī Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) parlamentārā sekretāre Anita Muižniece (JKP).