ЛатвияLETA9 дней

Rosina NVO noteikt obligātu pienākumu reģistrēt savu darbības jomu

Tiks meklēti risinājumi, lai nevalstiskajām organizācijām (NVO) būtu noteikts obligāts pienākums reģistrēt savu darbības jomu, šonedēļ vienojās NVO un Ministru kabineta sadarbības memoranda īstenošanas padome.

Memoranda padome uzklausīja domnīcas "Providus" veikto pētījumu par Latvijas biedrību un nodibinājumu klasifikācijas problēmām un risinājumiem, kurā apkopota faktiskā informācija par pilsoniskās sabiedrības organizācijām, analizējot bāzes datus un izstrādājot ieteikumus. Pētījumā arī analizētas Latvijā esošās biedrību un nodibinājumu klasificēšanas sistēmas, kas ir priekšnoteikums, lai varētu tikt veikta efektīva sektora analītika, uzraudzība un ieviesta datos balstīta pilsoniskās sabiedrības attīstības politika.

"Providus" pārstāve Agnese Frīdenberga informēja, ka izsmeļoši dati palīdz labāk izprast NVO darbības rādītājus, analizēt NVO, to darbības jomas, kā arī finanšu un citus rādītājus, tai skaitā attīstības tendences. Tāpat dati par NVO ļauj izvērtēt sektora pienesumu konkrētai nozarei, piemēram, kultūrā, izglītībā, sociālos jautājumos, pilsoniskās sabiedrības attīstībā.

Līdz 2020.gada beigām Latvijā bija reģistrētas nedaudz virs 24 000 biedrības un nodibinājumi, no kuriem darbības jomas norāda desmitā daļa. Tikai neliela daļa no NVO ir reģistrējušas savu darbības jomu Uzņēmumu reģistrā (UR), 4% NVO kā savu darbības jomu reģistrējušas kā "Citur neklasificēta biedrība vai nodibinājums", jo virkne NVO darbojas jomā, kura nav ietverta NVO klasifikācijas noteikumos.

Tāpat patlaban NVO nav obligāta darbības jomas reģistrēšana, tādējādi nav motivācijas veikt papildu darbības, lai to reģistrētu.

Frīdenberga stāstīja, ka ir izveidotas sistēmas un klasifikatori, lai iegūtu un apstrādātu daudzveidīgu un dažādu informāciju par NVO, tomēr neviens no rīkiem nav tāds, kas sniegtu pilnīgu informāciju par NVO - to darbības jomām, saimnieciskās darbības aktivitātēm, piederību noteiktu organizāciju kategorijai. Viņa secināja, ka, lai iegūtu izsmeļošu informāciju par NVO sektoru vai kādu konkrētu NVO, jāapzina vairākas datu bāzes un reģistri.

Pētījuma autori iesaka noteikt par obligātu pienākumu NVO reģistrēt savu darbības jomu, tādējādi būtu jāatrod ērts veids, kā NVO maina, papildina vai labo datus par savu darbību. Pētījuma autori uzskata, ka visiem datiem jeb informācijai būtu jāsaplūst vienā vietā.

Izpētot visus pieejamos datus, konsultējoties ar statistikas veidotājiem, finanšu uzraugiem un citiem ekspertiem, kā arī izpētot Igaunijas, Lietuvas un Apvienoto Nāciju organizācijas klasifikācijas sistēmas, pētījuma autori piedāvā trīs vairākus modeļus, kā risināt sistemātisko problēmu, uz kuru norādījuši arī finanšu uzraugi.

Pirmais modelis paredz veikt nelielas korekcijas spēkā esošajā sistēmā, otrs modelis paredz NVO darbības jomu izvērsumu reducēts uz "lieliem NVO darbības virzieniem", bet trešais modelis paredz NVO klasifikācijas pamatā izmantot NACE kodus. Visi modeļi paredz NVO reģistrēt savu darbības jomu.

Tieslietu ministrijas (TM) valsts sekretāra vietniece politikas jautājumos Laila Medina atzina, ka informācija par NVO tiešām ir vai nu nepieejama, vai pieejama fragmentāri. Viņa pauda pārliecību, ka informācijai par NVO ir jābūt vienuviet, turklāt biedrībām un nodibinājumiem būtu jānosaka pienākums atklāt informāciju.

TM piekrīt ieviest piedāvāto otro modeli, kas paredz NVO darbības jomu izvērsumu reducēt uz "lieliem NVO darbības virzieniem". Šajā variantā sabiedriskā labuma organizāciju jomas tiktu integrētas ar atbilstošām NVO darbības jomām, kā arī NVO tiktu ierobežota iespēja izvēlēties darbības jomu skaitu. Šis modelis arī paredz, ka NVO varētu norādīt papildus pazīmi, piemēram, ka mērķgrupa ir bērni, jaunieši, seniori, mazākumtautības, cilvēki ar invaliditāti un citas grupas. Pēc Medinas teiktā, šī modeļa ieviešana būtu vienkāršāka un neuzliktu valstij lielu slogu.

TM pārstāve informēja, ka ministrijai par šo jautājumu jau bijušas sarunas ar UR un Valsts ieņēmumu dienestu (VID), bez kuru iesaistes izmaiņas nevarētu ieviest.

"Konkrēti lēmumi vēl nav pieņemti, bet konceptuāli vienojāmies, ka VID varētu kalpot kā informācijas iesniegšanas kanāls, savukārt VID sadarbotos ar UR, lai trešajām personām nodrošinātu informāciju par NVO," skaidroja Medina.

Memoranda padome vienojās turpināt darbu, lai ar laiku ieviestu NVO pienākumu reģistrēt savu darbības jomu.

Написать комментарий