Pārcelšanos uz citu mājokli apsver aptuveni 60% Baltijas un 57% Latvijas iedzīvotāju, liecina nekustamo īpašumu attīstītāja "Bonava" veiktais starptautiskais pētījums par cilvēku vajadzībām un vērtībām attiecībā uz mājokli "Happy Neighbourhood Report 2026".
Pētījums liecina, ka Baltijas iedzīvotāji savās apkaimēs ir iesakņojušies - 44% tajās dzīvo jau vairāk nekā desmit gadus, tomēr gandrīz puse aptaujāto ar augstu interesi raugās uz jauniem dzīvojamajiem projektiem.
Daudziem iedzīvotājiem mājokļa maiņa nav tālas nākotnes plāns, noskaidrots pētījumā. Latvijā gandrīz puse jeb 47% no tiem, kuri apsver pārcelšanos, to vēlētos īstenot tuvāko divu gadu laikā, savukārt Baltijā kopumā šādu ieceri pauž 41% pārcelšanās plānotāju.
Gandrīz puse gan Baltijas, gan Latvijas respondentu, kuri plāno pārcelties, atzīst, ka meklē kvalitatīvāku mājokli. Līdzās tam viens no būtiskākajiem pārcelšanās iemesliem ir vēlme pēc lielākas dzīves telpas - to min 48% Baltijas un 40% Latvijas respondentu, kuri plāno pārcelties. Savukārt pārcelšanos uz citu apkaimi kā vienu no iemesliem min 30% Baltijas un 26% Latvijas respondentu, kuri iecerējuši pārcelties.
Latvijā mājokli ar savu dārzu kā vienu no pārcelšanās iemesliem min gandrīz katrs sestais jeb 17% respondentu, kuri plāno pārcelties, kamēr Baltijā kopumā šādu vēlmi pauž 15% respondentu.
Lai gan daudzi apsver iespēju nākotnē pārcelties, vairāk nekā puse Baltijas iedzīvotāju tuvāko piecu gadu laikā neplāno mainīt dzīvesvietu vai arī vēl nav izlēmuši par iespējamu pārcelšanos. Pētījums rāda, ka būtiskākais iemesls palikšanai ir apmierinātība ar apkārtējo vidi - 54% Baltijas un 59% Latvijas respondentu, kuri neplāno pārcelties, atzīst, ka viņiem patīk apkaime, kurā viņi dzīvo.
Gandrīz trešdaļa Baltijas respondentu, kuri neplāno pārcelties, norāda, ka esošais mājoklis joprojām atbilst viņu dzīves situācijai, savukārt tikpat daudzi novērtē ērtu attālumu līdz darbam vai mācību iestādei. Katrs ceturtais kā vienu no iemesliem palikt min arī drošības sajūtu. Latvijas respondentu atbildes rāda, ka 91% savā apkaimē jūtas droši, bet 89% atzīst, ka tajā jūtas kā mājās.
Pētījums rāda, ka iedzīvotāju finansiālās iespējas joprojām nosaka potenciālo pirkumu robežas. Vairāk nekā puse jeb 51% Latvijas respondentu, kuri interesējas par jauna mājokļa iegādi, norāda, ka par to būtu gatavi maksāt līdz 100 000 eiro. Baltijā kopumā šādu budžetu min gandrīz vien trešdaļa jeb 30% respondentu.
Savukārt Baltijas respondentiem raksturīgākas augstākas pieņemamās mājokļu cenas, secināts pētījumā. Ja 150 000 eiro par sev pieņemamu summu jaunam mājoklim nosauc 22% Latvijas respondentu, tad Baltijā kopumā - 29%. Arī 200 000 eiro cenu kategorijā Baltijas rādītājs ir nedaudz augstāks nekā Latvijā - attiecīgi 19% un 17%.
Nekustamo īpašumu attīstītāja "Bonava" pētījums "Happy Neighbourhood Report 2026" veikts 2026. gada janvārī sešās valstīs - Latvijā, Lietuvā, Igaunijā, Somijā, Zviedrijā un Vācijā. Kopumā aptaujāti 4004 iedzīvotāji vecumā no 20 līdz 74 gadiem. Baltijas valstu datu salīdzinājumā analizētas 999 respondentu atbildes, tostarp 333 respondentu atbildes Latvijā. Baltijas valstīs aptauja veikta galvenokārt galvaspilsētās dzīvojošo iedzīvotāju vidū.