Saeimā atbalstītais trīs miljonu eiro slieksnis kriminālatbildībai par aizliegtām vienošanām iepirkumos būtiski ierobežotu jaunās tiesību normas praktisko piemērojamību un faktiski radītu situāciju, kurā liela daļa sabiedriski nozīmīgu karteļu paliktu ārpus krimināltiesiskā regulējuma, liecina Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) vēstule Saeimas Juridiskajai komisijai.
Saeima jūnija sākumā otrajā lasījumā atbalstīja deputāta Gunāra Kūtra (ZZS) priekšlikumu, kas paredz, ka kriminālatbildība par aizliegtu vienošanos iepirkumā, ja tā izdarīta lielā apmērā, iestātos gadījumos, kad aizliegtās vienošanās skartā iepirkuma līgumcena nav bijusi mazāka par trim miljoniem eiro. Iepriekš "Jaunās vienotības" (JV) deputāti bija rosinājuši noteikt 100 000 eiro slieksni. Kūtra priekšlikumu neatbalstīja vien "Progresīvo" Saeimas frakcija, savukārt lielākā daļa JV deputātu balsojumā atturējās.
KNAB uzskata, ka Latvijas iepirkumu tirgus struktūrā daudzi būtiski konkurences pārkāpumi neveidojas viena atsevišķa iepirkuma ietvaros ar vairāku miljonu eiro līgumcenu, bet gan atkārtotu vai sadalītu iepirkumu rezultātā.
Birojs pauž, ka šāda Saeimas atbalstītā pieeja radītu arī risku, ka lielāki iepirkumi tiktu mākslīgi sadalīti mazākās daļās, lai izvairītos no kriminālatbildības piemērošanas. "Tāpat reģionāla mēroga infrastruktūras, būvniecības un pakalpojumu iepirkumi, kuros konkurences ierobežojumi tieši ietekmē publisko līdzekļu izlietojumu, paliktu ārpus jaunā regulējuma tvēruma," pausts vēstulē.
Kā norāda KNAB, būtu nepieciešams ņemt vērā arī publisko iepirkumu regulējuma attīstību un paredzētās izmaiņas Publisko iepirkumu likumā, kas stāsies spēkā 2028. gadā. Šis regulējums paredzēs pilnveidot iepirkumu sistēmu, tostarp pārskatot iepirkumu vērtību sliekšņus un procedūru piemērošanas kārtību. Līdz ar to, KNAB ieskatā, krimināltiesiskās atbildības kritērijam būtu jābūt savstarpēji saskaņotam ar publisko iepirkumu sistēmā izmantotajiem objektīvajiem vērtības kritērijiem.
Biroja ieskatā šajā jautājumā būtu apsverama diferencēta pieeja. Būvdarbu iepirkumos par atbilstošu slieksni KNAB uzskata vienu miljonu eiro, jo šādas vērtības iepirkumi pēc būtības ir saistīti ar nozīmīgu publisko līdzekļu apjomu, sarežģītu līgumu izpildi un paaugstinātu risku konkurences ierobežojumu ietekmei uz publisko finanšu izlietojumu.
Savukārt pakalpojumu un piegāžu iepirkumos, KNAB ieskatā, par samērīgu būtu uzskatāms zemāks slieksnis - 750 000 eiro, jo šajās jomās būtiski konkurences pārkāpumi var rasties arī pie zemākas līgumcenas, ņemot vērā tirgus struktūru un iepirkumu regularitāti.
"Šāda diferencēta pieeja būtu piemērotāka nekā vienota trīs miljonu eiro sliekšņa noteikšana visiem iepirkumu veidiem, jo vienots augsts slieksnis neatspoguļotu atšķirīgo iepirkumu ekonomisko nozīmi un varētu nepamatoti izslēgt no krimināltiesiskā regulējuma tādus konkurences pārkāpumus, kuri pakalpojumu vai piegāžu jomā rada būtisku kaitējumu publiskajām interesēm," pausts vēstulē.
Tomēr, ja likumdevējs tomēr izvēlas noteikt vienotu slieksni visiem iepirkumu veidiem, KNAB ieskatā samērīgākais risinājums būtu viena miljona eiro robeža. Birojs uzskata, ka tā nodrošinātu līdzsvaru starp nepieciešamību efektīvi apkarot aizliegtas vienošanās publiskajos iepirkumos un krimināltiesību kā galējā līdzekļa principu.
Tāpat, KNAB ieskatā, šāds slieksnis arī būtu elastīgāks attiecībā pret paredzētajām izmaiņām publisko iepirkumu regulējumā un samazinātu risku, ka būtiski konkurences pārkāpumi paliek ārpus krimināltiesiskās atbildības tvēruma tikai formāla iepirkuma vērtības kritērija dēļ.
Kā ziņots, Saeima jūnija sākumā otrajā lasījumā atbalstīja JV Saeimas frakcijas iesniegtos grozījumus Krimināllikumā, piedāvājot ieviest kriminālatbildību fiziskām personām par iesaistīšanos aizliegtās vienošanās jeb tā dēvētajos karteļos iepirkumu procedūrās.