Latvijas olu ražotāji pēc Saeimas noraidītajiem grozījumiem Dzīvnieku aizsardzības likumā arī turpmāk ieguldīs ārpus sprostu dētu olu ražošanā, aģentūrai LETA atzina aptaujātie olu ražotāji.
AS "Balticovo" valdes loceklis un komunikācijas un attīstības vadītājs Toms Auškāps skaidroja, ka "Balticovo" kopš 2020. gada sācis pāreju no sprostos turētu vistu uz ārpus sprosta dētu olu ražošanu. Tāpat "Balticovo" investējis vairāk nekā 150 miljonus eiro pārejas īstenošanā.
Tai skaitā "Balticovo" uzbūvējis gan ārpus sprosta jaunputnu novietnes, gan ārpus sprosta dējējvistu novietnes, kā arī attīstījis brīvās turēšanas vistu novietnes Madonā, Vilcē un Daugavpilī, kur vistām ir pieejamas ganības - četri kvadrātmetri uz vienu putnu.
Paralēli "Balticovo" attīstījis sadarbību ar mazajām brīvo vistu saimniecībām gan Latvijā, gan Lietuvā, teica Auškāps.
Viņš pauda, ka Latvija jau esot ieguvusi atpazīstamību Eiropā un ārpus Eiropas kā olu ražošanas līderis un paraugs transformācijā. Uzņēmums attīstījis olu un olu produktu eksportu un veicina valsts turīguma pieaugumu, pateicoties veiksmīgam eksportam.
Auškāps minēja, ka neilgi pirms balsojuma par minēto likumprojektu Latvijas Apvienotā putnkopības nozares asociācija (LAPNA) panāca vienošanos ar biedrību "Dzīvnieku brīvība", kurā abas puses vienojās par būtiskām vērtībām.
Viņš norādīja, ka tas esot piemērs, ka ir iespējams atrast abpusēji izdevīgus nosacījumus. Vienošanās esot saskaņā ar valsts interesēm, jo paredz gan eksportspējas attīstību, gan rūpes par pašmāju ražotāju interesēm arī nākotnē, ja šāds likums tiktu pieņemts.
Memorands paredz, ka atteikšanās no sprostos turētu dējējvistu sistēmām notiktu līdz 2035. gadam bez valsts atbalsta instrumentiem vai līdz 2032. gadam, ja valsts nodrošinātu atbalstu transformācijai. Auškāps uzskata, ka minēto vienošanos varētu integrēt likuma izstrādē.
Viņš skaidroja, ka nozare pati saviem spēkiem spēs transformēties pilnībā, taču, ja valsts ar savām garantijām palīdzētu aizņemties līdzekļus no bankām, pāreju uz bezsprostu olu ražošanu varētu veikt straujāk un valsts iegūtu priekšrocības eksporta tirgos. Joprojām liela daļa Eiropas ražotāju nespēj tik strauji transformēt ražošanu, taču veikalu tīkli arvien biežāk apņemas vairs netirgot sprostos dētas olas.
Savukārt AS "Agrova Baltics" valdes priekšsēdētājs Jurijs Adamovičs norādīja, ka Saeimas lēmums "Agrova" grupai praktiski neko nemaina. Uzņēmumam patlaban aptuveni 80% no kopējā ražošanas apjoma veido kūtīs dētas olas, un visas jaunās investīcijas tiek veiktas tikai modernās ārpus sprostiem turēšanas sistēmās.
Adamovičs sacīja, ka uzņēmums pilnībā piekrīt nozares asociācijas un ekspertu viedoklim, ka jautājums par dējējvistu turēšanas sistēmām ir ļoti jutīgs sociāli ekonomisks jautājums, kuru nedrīkst risināt atrauti no plašākas ietekmes uz sabiedrību, lauksaimniecību un pārtikas tirgu.
Viņš norādīja, ka nozare jau transformējas dabiskā veidā - galvenokārt eksporta tirgu, mazumtirdzniecības ķēžu un patērētāju pieprasījuma ietekmē. Šī pāreja notiek bez administratīvām vai represīvām metodēm, uzņēmumiem pakāpeniski investējot jaunās tehnoloģijās un ražošanas sistēmās.
Adamovičs uzsvēra, ka, ja valsts tomēr apsver normatīvus ierobežojumus konkrētām ražošanas metodēm, šādi lēmumi jāpieņem tikai pēc vispusīgas sociāli ekonomiskās izvērtēšanas, ņemot vērā nozares ekspertu viedokli, jau veikto investīciju aizsardzību, pārtikas drošības aspektus un ietekmi uz patērētāju.
Viņaprāt, jāapzinās, ka strauji un nepārdomāti ierobežojumi var radīt situāciju, kurā vietējo ražotāju produkciju aizstāj imports no trešajām valstīm, kur dzīvnieku labturības, pārtikas kvalitātes un ražošanas standarti nereti ir zemāki nekā Eiropas Savienībā. Tas neatrisinātu labturības jautājumu, bet vienlaikus vājinātu Latvijas pārtikas ražošanas nozari un palielinātu spiedienu uz patērētāju cenām.
Adamovičs pozitīvi vērtēja Zemkopības ministrijas apņemšanos līdz gada beigām sagatavot visaptverošu sociāli ekonomisko izvērtējumu un pauda uzskatu, ka tieši uz šāda pētījuma secinājumiem būtu jābalsta jebkādi turpmākie lēmumi.
Viņš norādīja, ka Saeimā izskatītais likumprojekts vairākos būtiskos aspektos neatbilda sadarbības memorandam starp LAPNA un dzīvnieku aizsardzības organizācijām, kurā tika panākta vienošanās par pakāpenisku, ekonomiski pamatotu un sociāli atbildīgu pāreju.
Adamovičs uzsvēra, ka minētais jautājums nav jārisina ar emocijām vai politiskiem saukļiem, bet gan ar faktiem, datiem un ilgtermiņa skatījumu, vienlaikus aizsargājot gan dzīvnieku labturību, gan Latvijas patērētāju, gan vietējo lauksaimniecības uzņēmumu konkurētspēju.
Jau ziņots, ka Saeima 11. jūnijā pirmajā lasījumā noraidīja piedāvātos grozījumus Dzīvnieku aizsardzības likumā, kas paredzēja aizliegt dējējvistu turēšanu sprostos, nosakot pārejas periodu līdz 2032. gadam.
Kā vēstīts, grozījumi paredzēja atteikties no dējējvistu turēšanas sprostu sistēmās, nosakot par minimālo labturības standartu olu ražošanā vistu turēšanu kūtīs vai citās bezsprostu sistēmās. Likumprojekts neparedz aizliegt olu ražošanu kā tādu, bet gan mainīt piemērojamās labturības prasības, pauž izmaiņu autori.
Likumprojekta ekonomiskajā pamatojumā spriests, ka aizliegums ar pārejas periodu tieši skartu salīdzinoši nelielu nozares daļu - aptuveni 6% no dējējvistu novietņu kapacitātes, jo lielākie olu ražotāji sākuši vai plāno pabeigt pāreju uz bezsprostu sistēmām vēl pirms 2030. gada. Pārejas laikā paredzēts izmantot esošos valsts un Eiropas Savienības atbalsta instrumentus investīcijām labturības uzlabošanā.
Grozījumu autori uzsver, ka pārejas periods kalpotu kā kompensējošs mehānisms uzņēmumiem, vienlaikus nostiprinot jau notiekošās tirgus izmaiņas un sabiedrības pieprasījumu pēc humānākiem dzīvnieku turēšanas apstākļiem.
Aģentūra LETA jau vēstīja, ka dējējvistu turēšanas sprostos aizliegums ar pārejas periodu līdz 2030. gadam Latvijā būtiski neietekmētu olu cenas, patēriņu un nodokļu ieņēmumus, vienlaikus skarot tikai nelielu daļu nozares, secināts ekonomiskajā analīzē par aizlieguma ietekmi.
2025. gadā "Balticovo" strādāja ar 161,5 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par 44,1% vairāk nekā gadu iepriekš, savukārt kompānijas peļņa palielinājās divas reizes un sasniedza 35,9 miljonus eiro.
"Balticovo" pamatdarbība ir vistu olu, olu pulvera, olu šķidrās masas, vārītu vistu olu bez čaumalas un vārītu kapātu olu ražošana un realizācija. Uzņēmums reģistrēts 1992. gadā, un tā pamatkapitāls ir 5 370 381 eiro.
Uzņēmuma lielākais īpašnieks, pēc "Balticovo" 2024. gada pārskatā minētā, ir SIA "BCO". Vienlaikus "BCO" kapitālā, pēc "Firmas.lv" datiem, 60,3% pieder Tatjanai Poplavskai, 29,7% - Valdim Grimzem, bet 10% - Vladimiram Mhitarjanam.
"Agrova Baltics" koncerns 2025. gadā, pēc provizoriskiem datiem, strādāja ar 24,314 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par 91,8% vairāk nekā gadu iepriekš, bet koncerna peļņa bija 5,161 miljons eiro pretstatā zaudējumiem gadu iepriekš.
Uzņēmumu grupā ietilpst putnkopības un olu ražošanas uzņēmums "Alūksnes putnu ferma", vairumtirdzniecības uzņēmums SIA "APF Trading", putnkopības un olu ražošanas pakalpojumu sniedzējs SIA "Oluksne", gāzes un organiskā mēslojuma ražotājs SIA "APF Energy" un putnkopības un jaunputnu audzēšanas uzņēmums SIA "Preiļu putni". Tāpat "Agrova Baltics" pieder 51% Lielbritānijas mobilo spēļu kompānijā "Chick Game Studios".
Kompānija "Agrova Baltics" reģistrēta 2017. gadā. "Agrova Baltics" lielākais akcionārs ir Jurijs Adamovičs. Kompānijas akcijas ir iekļautas biržas "Nasdaq Riga" alternatīvajā tirgū "First North".