Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija šodien pirms otrā lasījuma atbalstīja deputāta Jāņa Zariņa (JV) priekšlikumu grozījumiem Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā, kas paredz pakāpeniski noteikt, ka radio programmu apraide notiek tikai valsts valodā.
Šādai iecerei iebilst Latvijas Raidorganizāciju asociācija.
Zariņa priekšlikums paredz noteikt, ka radio programmas apraides atļauja izsniedzama apraidei tikai valsts valodā un elektroniskā plašsaziņas līdzekļa radio programma ir valsts valodā. Tas arī paredz, ka raidījumu vai raidījuma fragmentu svešvalodā tulko valsts valodā.
Priekšlikumā paredzēti izņēmumi valodas mācību raidījumiem, interaktīvajām tiešajām pārraidēm, kad tiešraides laikā tiek veidota saikne starp raidījuma dalībniekiem un klausītājiem, skaņdarbu izpildījumiem un starpvalstu sadarbības raidījumiem tiešraides laikā.
Zariņa priekšlikums paredz, ka norma par radio programmas apraides atļaujas izsniegšanu tikai apraidei valsts valodā stātos spēkā 2033. gada 21. jūlijā, bet prasība par radio programmu valsts valodā - 2034. gada 21. janvārī.
Elektroniskajiem plašsaziņas līdzekļiem, kuru radio programmas apraides atļaujā noteiktā valoda nav valsts valoda, līdz 2033. gada 21. novembrim būtu jālūdz Nacionālajai elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (NEPLP) grozīt apraides atļauju un mainīt programmas valodu uz valsts valodu. Ja šāds lūgums netiktu iesniegts, NEPLP pieņemtu lēmumu par radio programmas apraides atļaujas svešvalodā anulēšanu no 2034. gada 21. janvāra.
NEPLP priekšsēdētāja vietniece Ieva Kalderauska pauda, ka padome lielākoties atbalsta šos priekšlikumus, un risinājumu, kas paredz apraidi tikai valsts valodā, vērtē kā saprātīgu. Viņa norādīja, ka tādējādi tiktu stiprināta latviešu valoda publiskajā telpā.
Pret šādu pieeju iebilda atsevišķi nozares pārstāvji, norādot, ka šāds regulējums ietekmētu radio ieņēmumus un būtu jāvērtē, vai mērķi stiprināt valsts valodu nevar sasniegt ar mazāk ierobežojošiem līdzekļiem. Latvijas Raidorganizāciju asociācijas pārstāvis aicināja neatbalstīt valsts iejaukšanos tirgū, nosakot šādu aizliegumu.
Tomēr komisija vienbalsīgi atbalstīja Zariņa priekšlikumu. Citu priekšlikumu izskatīšanu komisija nepabeidza kvoruma trūkuma dēļ.
Grozījumi Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā paredz aizstāt atsauci uz Eiropas Audiovizuālo mediju pakalpojumu regulatoru grupu ar Eiropas Mediju pakalpojumu padomi, kā arī precizēt NEPLP kompetenci, ņemot vērā Eiropas Mediju brīvības akta ieviešanu un paralēli virzītos grozījumus likumā "Par presi un citiem masu informācijas līdzekļiem".