Latvijas darba tirgū 2025. gada sākumā no 863 000 nodarbināto vecumā no 15 gadiem 41,5% bija augstākā izglītība, kas salīdzinājumā ar 2021. gadu ir pieaugums par 2,1 procentpunktu, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.
Tostarp 22,1% nodarbināto bija maģistra grāds, kamēr bakalaura grāds bija 14,7%, koledžas izglītība - 4,1% un doktora grāds - 0,7%.
Dati arī liecina, ka vidējā izglītība pagājušā gada sākumā bija 38,3% nodarbināto. Arodizglītību pēc vidējās izglītības bija ieguvuši 12,2%, pamatskolas izglītību - 7,6%, bet sākumskolas izglītību - 0,4% nodarbināto.
Tāpat dati liecina, ka 2025. gada sākumā Latvijā 31,4% iedzīvotāju bija augstākā izglītība, kas ir par 0,3 procentpunktiem vairāk nekā gadu iepriekš. Salīdzinot ar 2024. gadu, sieviešu ar augstāko izglītību īpatsvars pieaudzis par 0,6 procentpunktiem - līdz 37,5%, kamēr vīriešiem tas ir palicis iepriekšējā gada līmenī un bija 24,1%.
Kopš 2019. gada vīriešu ar augstāko izglītību īpatsvars pieaudzis par 1,1 procentpunktiem, bet sieviešu - par 3,9 procentpunktiem.
Statistikas pārvaldē arī atzīmē, ka 2025. gada sākumā 54,6% iedzīvotāju 15 un vairāk gadu vecumā bija nodarbināti.
Starp valstspilsētām augstākais nodarbinātības līmenis bija Rīgā - 57,1%, Valmierā - 56,7% un Ogrē - 56,2%, seko Jelgava - 55,5%, Jūrmala - 54,4%, Liepāja - 52,8%, Jēkabpils - 51,6%, Ventspils - 50,2%, Rēzekne - 49,9% un Daugavpils - 48,2%.
Augstākais nodarbinātības līmenis bija Mārupes (65,1%), Ādažu (63,2%), Ķekavas (63,1%), Ropažu (62,1%) un Salaspils (60,3%) novados 15 gadus vecu un vecāku iedzīvotāju vidū.
Nodarbinātības līmenis starp 55-60% bija tādos novados kā Siguldas (59,4%), Olaines (58,9%), Saulkrastu (58,4%), Ogres (57,1%) un Jelgavas (55,4%).
Taču lielā daļā novadu nodarbinātības līmenis bija starp 50-55%. Tostarp Smiltenes novadā - 54,8%, Cēsu novadā - 54,8%, Valmieras novadā - 54,4%,Tukuma novadā - 53,6%, Bauskas novadā - 53%, Dienvidkurzemes novadā - 52,8%, Gulbenes novadā - 52,6%, Dobeles novadā - 52,1%, Ventspils novadā - 51,6%, Limbažu novadā - 51,6%, Saldus novadā - 51,3%, Jēkabpils - novadā - 51,2%, Kuldīgas novadā - 51,2%, Talsu novadā - 51,1%, Madonas novadā - 50,9%, Alūksnes novadā - 50,8%, Aizkraukles novadā - 50,5% un Preiļu novadā - 50,2%.
Zemākais nodarbinātības līmenis bija Krāslavas novadā - 44,4%, Ludzas novadā - 45,4%, Augšdaugavas novadā - 46,6%, Valkas novadā - 46,8%, Rēzeknes novadā - 47,8%, Līvānu novadā - 48,7% un Balvu novadā - 49,3%.