ЛатвияLETA23 марта 2021

Nedraudzīgas valstis Covid-19 izmanto reaģēšanas spēju pētīšanai

Covid-19 Latvijai nedraudzīgo valstu specdienestiem radījušas iespējas pētīt institūciju darbību pandēmijas apstākļos, kas ļauj prognozēt resoru reaģēšanas spējas potenciālas militāras konfrontācijas gadījumā, liecina Valsts drošības dienesta (VDD) pārskats par dienesta darbību 2020.gadā.

Pārskatā skaidrots, ka pērn Latvijai nedraudzīgu ārvalstu specdienestu radītais apdraudējums mūsu valsts nacionālās drošības interesēm kopumā saglabājās nemainīgi augsts.

Tāpat kā iepriekšējos gados, pretizlūkošanas jomā nozīmīgākos draudus mūsu valsts drošībai radīja tieši Krievijas specdienesti.

Jomās, kurās VDD ir atbildīgs par pretizlūkošanas režīma nodrošināšanu, bija novērojama arī Ķīnas dienestu pieaugoša interese. Tomēr citu valstu specdienestu darbība pret Latviju arī pērn nesasniedza Krievijas radītā apdraudējuma līmeni.

Latvijā un citās valstīs ieviestie pasākumi Covid-19 pandēmijas pārvarēšanai Krievijas un citu ārvalstu specdienestiem apgrūtināja izlūkdarbību veikšanu ar ierastajām metodēm, tādēļ tie vairāk pievērsās tādu metožu izmantošanai, kas piemērotas informācijas ieguvei attālināti.

Tā kā Krievijas, Baltkrievijas un Ķīnas specdienesti pret Latviju vērstās izlūkdarbības galvenokārt īsteno no savas valsts teritorijas, pērn ceļošanas ierobežojumi ilgstoši liedza tiem vervēt un ietekmēt Latvijas valstspiederīgos savas valsts teritorijā.

VDD gan norāda, ka saistībā ar minētajiem apstākļiem pieauga apdraudējums, ko rada kiberizlūkošana un citas izlūkošanas disciplīnas, kas ļauj informāciju iegūt, attālināti.

Tomēr šāds stāvoklis VDD vērtējumā ir īslaicīgs un prognozējams, ka pēc eventuālas situācijas normalizācijas Krievija joprojām būs galvenais drauds Latvijas nacionālajai drošībai, un tās specdienesti joprojām aktīvi strādās Latvijas virzienā.

Savukārt Ķīnas specdienesti saredz Latviju kā iespējamu platformu informācijas ieguvei par NATO un ES notiekošajiem procesiem, kā arī cenšas izplatīt Pekinai labvēlīgus vēstījumus, kas attaisno Ķīnas ārpolitiku un lobē ciešāku sadarbību ar Ķīnu.

Attiecībā uz Baltkrieviju prognozējams, ka tās valdošā režīma centieni saglabāt varu noturēs šo valsti Krievijas ietekmes sfērā, nostiprinot Baltkrievijas specdienestu ciešo sadarbību ar Krieviju izlūkošanā, kas vērsta pret NATO un ES dalībvalstīm.

Aizvadītajā gadā primārais ārvalstu specdienestu interešu loks attiecībā uz Latviju kā stratēģiskajā, tā taktiskajā līmenī saglabājās nemainīgs.

Līdzīgi kā iepriekšējos gados, arī pērn Latvijai nedraudzīgus ārvalstu specdienestus stratēģiski interesēja NATO paplašinātās klātbūtnes kaujas grupas, Latvijas loma NATO un ES, Latvijas ārlietu un drošības politika, iekšpolitika un sociālekonomiskā situācija, valsts drošības iestādes un tiesībaizsardzības iestādes, valsts pārvaldes institūcijas, stratēģiski svarīgas nozares, kritiskās infrastruktūras objekti.

Savukārt taktiskajā līmenī interese saglabājās par tādas informācijas ieguvi, kas tiem būtu noderīga Latvijas valstpiederīgo vervēšanai, hibrīdoperāciju un ietekmes pasākumu plānošanai un īstenošanai, kā arī plānu izstrādei potenciālam militāram iebrukumam.

Covid-19 pandēmija nedraudzīgo valstu specdienestiem radīja ne vien izaicinājumus, bet arī iepriekš nebijušas iespējas. Atbildīgo iestāžu darbība pandēmijas apstākļos demonstrē valsts gatavību risināt krīzes situācijas un, pētot to rīcību šajā laikā, nedraudzīgu valstu specdienesti var apzināt un prognozēt dažādu resoru reaģēšanas spējas potenciālas militāras konfrontācijas gadījumā.

Tāpēc papildus ierastajiem virzieniem Krievijas specdienesti pērn pievērsās arī aktuālajai tematikai Covid-19 kontekstā.

Krievijas specdienesti aizvadītajā gadā nezaudēja arī savu lomu Kremļa nemilitārās ietekmes izplatīšanā, apzinot Latvijas ievainojamības, iespējamos ietekmes aģentus, kā arī sekojot jau aktīvo ietekmes pasākumu ieviešanas efektivitātei.

Šajā jomā starp Krievijas specdienestu prioritātēm var izcelt militāri memoriālo darbu un tā dēvēto jauno "tautiešu" piesaistīšanu ietekmes pasākumu realizēšanai.

Pēdējos gados dienesta redzeslokā ir nonākusi arī Ķīnas specdienestu augoša interese par nozarēm, kurās VDD atbild par pretizlūkošanas režīmu. Lai gan pērn pandēmijas ietekmē Ķīnas specdienestu aktivitāšu intensitāte nedaudz mazinājās, VDD vērtējumā paredzamā nākotnē tie arvien biežāk Latvijai pievērsīs uzmanību ne tikai saistībā ar NATO un ES politiku, bet arī iekšējiem procesiem mūsu valstī.

Aizvadītajā gadā VDD fiksēja arī Ķīnas specdienestu interesi par Ķīnas publiskā tēla izmaiņām kontekstā ar Covid-19 pandēmiju. Līdzīgi kā citās Rietumvalstīs, arī Latvijā Ķīnas specdienesti monitorēja sabiedrisko domu un apkopoja informāciju par Ķīnai nevēlama viedokļa paudējiem. Lai gan šāda interese VDD vērtējumā tieši neapdraud Latvijas nacionālo drošību, tā ilustrē Ķīnas globālās ģeopolitiskās ambīcijas.

Savukārt Baltkrievijas specdienesti sekoja līdzi Latvijas baltkrievu diasporas attieksmei pret Aleksandra Lukašenko režīmu un pret to vērstajiem protestiem. VDD vērtējumā šīs valsts specdienestu redzeslokā būs arī baltkrievu patvēruma meklētāji.

Analizējot globālās tendences, kas varētu atstāt negatīvu iespaidu uz Latvijas pretizlūkošanas režīmu, VDD ieskatā ārvalstu specdienesti tuvākā nākotnē arvien vairāk koncentrēsies uz zinātnisko izlūkošanu, kuras mērķis ir iegūt informāciju par NATO valstīs izstrādātām tehnoloģijām.

Krievijas specdienestiem šis virziens būs nozīmīgs, jo tas izriet no Kremļa stratēģiskās sāncensības ar NATO un nepieciešamības attīstīt militāro rūpniecību, apejot Krievijai starptautiski piemērotos stratēģiskas nozīmes preču importa liegumus.

Savukārt Ķīnas Komunistiskās partijas ilgtspēja ir tieši atkarīga no valsts ekonomiskās izaugsmes tempiem, kuru uzturēšana pieprasa pāreju no ražošanas uz inovāciju ekonomiku. Tādēļ starp Ķīnas specdienestiem nozīmīgiem mērķiem būs NATO valstu, tostarp Latvijas, zinātnes projekti ar augstu inovācijas potenciālu.

Latvijas sabiedrības grupas, kas visvairāk piesaista nedraudzīgo ārvalstu specdienestu interesi, aizvadītā gada laikā nav būtiski mainījušās.

Covid-19 pandēmijas ietekmē samazinoties ārvalstu specdienestu iespējām izvērst darbu ar aģentūru klātienē, pieauga alternatīvo izlūkošanas platformu - kiberizlūkošanas, signālu izlūkošanas, satelītizlūkošanas un atklāto avotu informācijas apkopošanas - nozīme.

Tādējādi tuvākā nākotnē pieaugs informācijas tehnoloģiju un komunikāciju drošības risinājumu nozīme, kā arī lielāka vērība būtu jāpievērš tam, kāda rakstura informācija tiek izvietota publiskajā telpā.

Krievijas specdienesti joprojām turpināja atgūties no diplomāta piesegā strādājošo izlūku masveida izraidīšanas no NATO valstīm 2019.gadā pēc nesekmīgā mēģinājuma noindēt bijušo militārās izlūkošanas virsnieku Sergeju Skripaļu.

Šo pozīciju atjaunošanu apgrūtina NATO valstu drošības dienestu pretdarbība, tādēļ Krievijas specdienesti turpināja meklēt alternatīvus izlūkošanas kanālus.

VDD vērtējumā paredzamā nākotnē turpināsies ierindas diplomātu iesaistīšana specdienestu darba atbalstīšanā, palielinot izlūkošanas riskus Latvijas valstspiederīgajiem, kuri regulāri kontaktējas ar Krievijas vēstniecību, un ģenerālkonsulātiem, piemēram, formējot vīzas, sadarbojoties ar preses dienestu, iesaistoties pārrobežu sadarbības projektos un militāri memoriālajos pasākumos.

Latvijas iedzīvotājiem būtu rūpīgi un kritiski jāizvērtē kontakti ar ārvalstu valsts un pašvaldību iestādēm, valsts uzņēmumiem un augstākās izglītības iestādēm, pētnieciskiem institūtiem un augsto tehnoloģiju sektoru.

Vairākām Latvijai nedraudzīgām ārvalstīm - sevišķi Krievijai un Baltkrievijai - ir raksturīgi izmantot tā dēvētos "piekomandētos virsniekus" jeb specdienestu virsniekus, kuri darbojas šo institūciju piesegā.

Lai gan Latvija šobrīd vēl nav Ķīnas specdienestu prioritāte, arvien nozīmīgāka kļūst nepieciešamība ievērot piesardzību arī kontaktos ar Ķīnas pilsoņiem. Šīs valsts specdienesti nav tik agresīvi kā valstīs, kuru izlūkošanas metodoloģija balstās PSRS Valsts drošības komitejas tradīcijās, taču ir tikpat bīstami.

Ķīnas specdienesti visbiežāk neveiks Latvijas valstspiederīgo vervēšanu mūsu vai citas Eiropas valsts teritorijā, tā vietā cenšoties izvilināt mērķa personu uz kādu no Āzijas valstīm. Esot tur, mērķa persona visbiežāk tiek iesaistīta sadarbībā, panākot tās labvēlību pret Ķīnu.

Sākotnējo kontaktu dibināšanai ierasti tiek izmantots zinātniskās sadarbības vai kultūras sakaru piesegs. Īpaša ķīniešu izlūkošanas specifika ir tā dēvētais "guanxi" - attiecības starp savervēto personu un viņa kuratoru, kas balstās cieņas un abpusēja izdevīguma attiecībās, spiegošanai pārklājoties ar korupciju.

Nobeigumā VDD raksta, ka biežākie vervēšanas objekti palikuši nemainīgi: valsts amatpersonas ar piekļuvi klasificētai vai citādi sensitīvai informācijai, personas, kuras ir saistītas ar pārrobežu organizēto noziedzību, personas, kuras regulāri izceļo uz Krieviju, Baltkrieviju un Ķīnu.

Написать комментарий