LETA02 января 2021

NATO aktivizē centienus aizsardzībai pret bioloģisko ieroču draudiem

NATO aktivizē centienus, lai uzlabotu aizsardzību pret bioloģisko ieroču draudiem, intervijā ziņu aģentūrai DPA apliecināja alianses ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs.

Lēmums pieņemts pašreizējās koronavīrusa pandēmijas kontekstā.

Jaunais vīruss nav radīts laboratorijas apstākļos, tomēr tas aktualizē briesmas, kas ir saistītas ar bioloģisko kaujas vielu izmantošanu, norādīja ģenerālsekretārs.

"Tie ir ieroči, kas tāpat kā ķīmiskie ieroči ir aizliegti starptautiskajās tiesībās. Tomēr mums ir jābūt gataviem to izmantošanai, jo mēs zinām, ka tie joprojām ir," uzsvēra Stoltenbergs.

Tos var izmantot ne tikai valstu struktūras, bet arī teroristi.

Centienos novērst potenciālos draudus alianse jau strādā pie tā, lai uzlabotu apmaiņu ar izlūkinformāciju sabiedroto starpā.

Stoltenbergs neizslēdza iespēju, ka, reaģējot uz plašu uzbrukumu ar bioloģisko ieroču izmantošanu, kas var izraisīt simtu tūkstošu cilvēku nāvi, var sekot trieciens ar parasto un kodolieroču izmantošanu.

"NATO nav aizliegto ieroču, bet mums ir pilns iespēju spektrs pienācīgai reakcijai," sacīja NATO ģenerālsekretārs.

Jūlijā par terorisma draudiem ar bioloģisko ieroču izmantošanu brīdināja ANO ģenerālsekretārs Antoniu Gutērrešs.

Patlabanējo resursu, lai reaģētu šādās situācijās, var izrādīties nepietiekami, sacīja Gutērrešs.

Viņš aicināja aizsargāt 1975.gada konvenciju, kas aizliedz izstrādāt, ražot un glabāt bioloģiskos ieročus.

Konvencijā šobrīd nav paredzēta tās ievērošanas monitorings, norādīja ANO ģenerālsekretārs.

Turklāt 14 valstis, arī Eritreja, Izraēla, Ēģipte, Somālija un Sīrija, to nav ratificējušas, atgādina DPA.

Написать комментарий