Nākamā Eiropas Savienības (ES) struktūrfondu plānošanas perioda investīciju prioritātei jābūt ekonomikai, kas ģenerē naudu, intervijā aģentūrai LETA teica finanšu ministrs Māris Kučinskis (AS).
Viņš atzina, ka par nākamo struktūrfondu periodu "būs liela plēšanās". Arī pašreizējā periodā vēl ap 25% naudas ir jāpārdala, un to vēl var paspēt.
"Tīri cilvēcīgi jau tā ir, ka, kad nauda ir, visi saka, man vajag, es kaut ko darīšu, bet, kad jādara, izrādās, ka neko prātīgu izdarīt nevar. Tāpēc jādomā par mehānismu, kā naudu dalīt pēc prioritātēm. Manā skatījumā nākamā prioritāte ir ekonomika - tam, kas ģenerē jaunu naudu," uzsvēra Kučinskis.
Viņa ieskatā kopumā runājot par efektivitāti, ļoti svarīga ir arī aizsardzības industrija. Kučinskis minēja jauno aizsardzības ministru Raivi Melni, kurš Ministru kabineta sēdē runājis par iecerēm, kā panākt, lai aizsardzībai paredzētā nauda ģenerē ekonomikas aktivitāti Latvijā, nevis mēs tikai nopērkam kaut ko ārzemēs. Kučinskis uzsvēra, ka tam ir jābūt prioritātei.
"Šobrīd par nākamo plānošanas periodu sarunās ir gan draudi, gan iespējamie uzlabojumi. Es devos uz Luksemburgu, kur dienaskārtībā bija arī jautājums par programmu pierobežai. Mums tas ir ļoti svarīgi. Taču paralēli jāgatavo arī savs redzējums. Mums šobrīd nav nākamā Nacionālā attīstības plāna, un dīvaini skanēs, bet labi, ka vēl nav. Iepriekšējie plāni bieži vien kļuva par tādu vēlmju grāmatu. Katrs, kurš tur netika iekšā, jutās izstumts un domāja, ka pie naudas netiks, bet, ja tika iekšā, tad gribēja naudu. Prioritātes lēnām izplēnēja," teica Kučinskis.
Tāpēc, viņaprāt, šobrīd ir iespēja šo dokumentu veidot mazliet citādi, pēc reālām prioritātēm un pēc tā, kas dod labumu, nevis vienkārši sadalot visu naudu.
Jautāts, vai sarunās ar Eiropas Komisiju jau ir prognozes, cik daudz naudas Latvijai varētu būt pieejams nākamajā periodā, Kučinskis atbildēja, ka pagaidām tiek prognozēts apmēram tāds pats apmērs kā iepriekšējā periodā. "Šobrīd neizskatās, ka Latvijai darītu pāri, bet zināmi draudi ir. Lielais sarunu risinātājs šobrīd ir Ārlietu ministrija, pēc tam arī finanšu ministriem būs jācīnās, bet vislielākā cīņa, protams, būs premjeram," teica Kučinskis.
Viņš piebilda, ka Eiropas Komisija ir izdarījusi savu darbu. Agrāk visi bijuši priecīgi, ka būs atsevišķas aploksnes - lauksaimniekiem nauda, kohēzijai nauda, un tad varēja teikt, ka Brisele pie kaut kā vainīga. "Tagad mums viss ir viens liels kumoss, bet ir izņemts ārā drošībai nepieciešamais. Katrs cīnās gan par atsevišķām daļām, gan par kopējo apjomu. Par rezultātu vēl ir pāragri spriest," sacīja Kučinskis.
Viņš piebilda, ka nākamā gada pirmajā pusē vajadzētu būt skaidrībai par nākamo ES fondu periodu. Taču finanšu ministrs uzsvēra, ka nevar gaidīt, kamēr nauda tiks sadalīta, un tikai tad domāt, kur to liksim. Darbs par prioritātēm un nākamo struktūrfondu periodu jāsāk jau tagad.