Nacionālā līmenī varētu izstrādāt kārtību izglītības procesa nepārtrauktības nodrošināšanai ārkārtējās situācijās vai izņēmuma stāvokļa laikā, izriet no Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) priekšlikumiem nozares gatavības pilnveidei krīžu un apdraudējumu situācijās.
Pienākumu valdībai izstrādāt šādu kārtību noteiktu grozījumi Izglītības likumā, ko plānots sagatavot līdz augustam. Savukārt vienotas vadlīnijas izglītības sistēmas darbībai apdraudējumu, krīžu un hibrīdapdraudējumu gadījumos varētu tapt līdz jaunā mācību gada sākumam.
Tas ir viens no vairākiem priekšlikumiem, kas izstrādāti pēc maijā piedzīvotajiem Latvijas gaisa telpas apdraudējumiem vairākās Latvijas pašvaldībās, kas ietekmēja mācību procesu un valsts pārbaudes darbu norisi.
IZM līdz augustam plāno arī izstrādāt noteikumus, kas noteiktu kritērijus un kārtību kombinētu mācību īstenošanai, tostarp pieļaujamo šādu mācību īpatsvaru izglītības programmās. Vadlīnijas attālinātu un kombinētu mācību organizēšanai varētu tapt līdz septembrim. Tajās noteiktu prasības mācību saturam un skolēnu vērtēšanai, kā arī risinājumus mācību procesa nodrošināšanai dažādu krīžu situācijās.
Izglītības iestāžu līmenī plānots izstrādāt obligātu darbības nepārtrauktības plāna paraugu, kurā būtu iekļauti arī rīcības algoritmi apdraudējuma situācijās. Paredzēts arī izvērtēt izglītības iestāžu gatavību darbam dažādu apdraudējumu apstākļos, par ko būs atbildīgas izglītības iestādes sadarbībā ar dibinātāju.
Civilās aizsardzības kompetenču stiprināšanai plānots sagatavot izglītības saturā iekļauto civilās aizsardzības kompetenču kartējumu visos izglītības posmos, kā arī nodrošināt metodiskos un informatīvos materiālus šo prasmju attīstīšanai skolēniem.
Profesionālās izglītības iestāžu gatavību krīzes situācijām izvērtēs līdz gada beigām, tostarp praktisko mācību, prakšu, personāla un infrastruktūras noturību. Tāpat plānots kartēt profesionālās izglītības programmas un kvalifikācijas pēc iespējām tās īslaicīgi īstenot attālināti vai kombinētā veidā, kā arī izstrādāt vadlīnijas mācību procesa organizēšanai krīzes apstākļos.
Savukārt augstākajā izglītībā paredzēti pasākumi datu drošības un infrastruktūras noturības uzlabošanai. Viens no priekšlikumiem paredz līdz nākamajam gadam izstrādāt plānu augstskolu intelektuālā īpašuma glabāšanai ārvalstīs. Šī pasākuma īstenošanai nepieciešams papildu finansējums. Tāpat paredzēts stiprināt nacionālo izglītības reģistru un studiju datu noturību, veidojot drošu un ģeogrāfiski nodalītu infrastruktūru, kā arī stiprināt drošu un augstas kapacitātes datu pārraides infrastruktūru visam augstākās izglītības un pētniecības sektoram. Šos pasākumus paredzēts īstenot līdz 2029. gadam esošā finansējuma ietvaros.
IZM piedāvā visas izglītības iestādes integrēt pašvaldību civilās aizsardzības plānos, kā arī organizēt mācības izglītības iestāžu darbiniekiem, vadības komandām un pašvaldību izglītības pārvalžu speciālistiem. Plānoti arī informatīvi pasākumi vecākiem.
Tāpat rosināts stiprināt digitālo mācību vidi un valsts informācijas sistēmu noturību, pilnveidot digitālo mācību saturu un nodrošināt nepieciešamo tehnoloģisko atbalstu pedagogiem.
Valdība ar IZM priekšlikumiem iepazīsies izbraukuma sēdē Latgalē 27. jūnijā, liecina informācija Tiesību aktu portālā.
Kā ziņots, maijā vairākkārt Latgalē un Vidzemē iedzīvotāji saņēma šūnapraides brīdinājumus par iespējamo gaisa telpas apdraudējumu. Tie bija saistīti ar bezpilota lidaparātu ielidošanu Latvijā, turklāt daži droni arī nokrita un eksplodēja, bet virs Igaunijas NATO Baltijas valstu gaisa telpas patrulēšanas misijas iznīcinātājs vienu dronu notrieca.
Minētie dronu incidenti bijuši saistīti ar, visticamāk, Krievijas-Ukrainas karā iesaistīto dronu pietuvošanos vai ielidošanu Latvijas gaisa telpā.
Viens no šādiem negadījumiem maksāja amatu aizsardzības ministram Andrim Sprūdam (P), un drīz pēc tam krita arī visa Evikas Siliņas (JV) valdība.