ЛатвияLETA28 марта 2021

"Luminor" šogad prognozē IKP pieaugumu par 2,1%

Turpmākajos ceturkšņos Latvijā gaidāma strauja izaugsme ceturkšņa griezumā, taču zemā izejas punkta dēļ iekšzemes kopprodukta (IKP) pieaugums 2021.gadā, visticamāk, būs tikai ap 2,1%, savukārt 2022.gadā IKP izaugsme varētu sasniegt 7%, šonedēļ Latvijas un Baltijas ekonomikas apskata prezentācijā sacīja bankas "Luminor" ekonomists Pēteris Strautiņš.

Savukārt Igaunijas IKP šogad varētu augt par 2,5%, bet Lietuvas IKP - par 1,8%, liecina "Luminor" prognozes.

Ekonomists skaidroja, ka Latvijas ekonomika pērn, IKP samazinoties par 3,6%, uzrādīja labākus rezultātus, nekā pavasarī tika prognozēts optimistiskajā scenārijā.

"Tomēr IKP kritums bija lielākais starp Baltijas valstīm, kam par iemeslu bija valdības taupīgums ar tēriņiem, kā arī krass kritums tranzīta nozarē. Šogad sevišķi strauja izaugsme nav gaidāma, taču nākamgad tā būs daudz straujāka, jo auguši iedzīvotāju uzkrājumi un arī eksporta izaugsme dos daudz vairāk naudas. Arī valdības fiskālā politika kļuvusi daudz aktīvāka," sacīja Strautiņš.

Viņš pastāstīja, ka galvenie veiksmes faktori pērn bija priekšzīmīga rīcība vīrusa ierobežošanā laika posmā līdz novembrim, kas tika panākta ar saudzējošiem saimnieciskās darbības ierobežojumiem, apvienojumā ar ļoti labiem rezultātiem ražošanas un "balto apkaklīšu" pakalpojumu sektoros.

Lai gan pērn tika gaidīts ievērojams investīciju kritums, tomēr tas nenotika, sacīja Strautiņš, kā iemeslu minot ievērojamo valsts atbalstu investīcijām. Savukārt šogad un nākamgad sagaidāms būtisks investīciju pieaugums, kuras veicinās izaugsmi.

Vairāk nekā 10 miljardu eiro investīciju pieplūdums ir sagaidāms no "parastajiem" Eiropas Savienības (ES) fondiem (2021.-2027.gada finanšu programma), ES Atveseļošanas un noturības mehānisma un "Rail Baltica" projekta līdzekļiem. Strautiņš uzsvēra, ka jūtamas investīcijas paredzētas arī lielos privātā sektora projektos - birojos un rūpnīcās. Tāpat arī eksporta tirgos ir paredzami labvēlīgi apstākļi.

"Arī pērn eksports samazinājās nedaudz, preču eksportā bija pat aptuveni 5,5% pieaugums. Pakalpojumu eksportā gan bija samazinājums, jo krasi samazinājās starptautiskais tūrisms, lai gan tā daļa Latvijas ekonomikā nav tik liela, kā, piemēram, Dienvideiropā. Savukārt pieaugums bija biznesa pakalpojumu un informācijas tehnoloģiju pakalpojumu eksportā," stāstīja Strautiņš.

Viņš piebilda, ka Covid-19 pandēmijas izraisītajā tūrisma un aviācijas pakalpojumu biznesa samazinājumā Latvija pērn zaudēja aptuveni vienu miljardu eiro, taču šīs nozares atgūsies pēc pandēmijas izraisīto ierobežojumu atcelšanas un zaudētais tiks atgūts.

Latvijas rūpniecība bijusi nedaudz izturīgāka nekā kaimiņvalstīs, teica Strautiņš. Rūpniecību balstīja sekmīgās kokrūpniecības nozares, kurai ir augsts īpatsvars Latvijas ekonomikā, ko savukārt veicināja investīcijas mājokļu eksporta tirgos, no kā ieguvēja bija arī ķīmiskā rūpniecība. Strautiņš uzsvēra, ka arī inženierzinātņu nozarēm - metālapstrāde, mašīnbūve, elektronika - pandēmijas apstākļos veicās labi, to sekmēja veiksmīgs ražotās produkcijas sortiments, piemēram, elektronikas nozares specializācija telekomunikāciju iekārtās.

"Arī šogad sagaidāma apstrādes rūpniecības izaugsme, savukārt 2022.gadā straujāka izaugsme sagaidāma transporta pakalpojumu, kā arī informācijas tehnoloģiju un sakaru pakalpojumu nozarēs," sacīja Strautiņš.

Ekonomists piebilda, ka bezdarbs pērn palielinājās aptuveni par diviem līdz 2,5 procentpunktiem, taču tas nebija tik liels, kā varētu gaidīt. Lielā mērā tas noticis, pateicoties valsts sniegtajam atbalstam, jo bez tā bezdarba kāpums varēja būt par vēl trīs procentpunktiem lielāks.

Strautiņš norādīja, ka "Luminor" prognozes par Latvijas perspektīvām 2021.gadā ir piesardzīgākas nekā citiem prognožu izteicējiem, jo pandēmijas radītie riski aktualitāti nezaudē un no tiem īpaši izceļams ir vakcīnu trūkums, kas var kavēt pakalpojumu nozares atlabšanu. Tomēr pandēmijas negatīvā ietekme uz ekonomiku sāks būtiski mazināties šī gada otrajā ceturksnī.

"Pēc ierobežojumu atcelšanas saimnieciskā aktivitāte varētu atjaunoties ļoti strauji, jo pandēmija nav būtiski ietekmējusi ekonomikas potenciālu. Viesnīcas ir tukšas, bet tās nav sagrautas, arī citu pakalpojumu nozaru darbību varēs atjaunot ātri un ar mēreniem ieguldījumiem. Pandēmija ir liela krīze, taču tā nav karš," teica Strautiņš.

Viņš prognozēja, ka vasarā sāksies pandēmijas laikā zaudēto darba vietu atjaunošanās, taču gada vidējais darba meklētāju īpatsvars varētu būt nedaudz augstāks kā 2020.gadā, kad tas bija 8,1%. Ja 2022.gada sākumā darba meklētāju īpatsvars būs samazinājies līdz aptuveni 7%, tad sagaidāms, ka tā paša gada beigās tas jau būs tuvu pirmspandēmijas līmenim jeb 6%.

Strautiņš informēja, ka pērn notika straujš reālo algu likmju kāpums - par 6,2%, kamēr kopējais algu fonds pieauga par 1,9%, jo samazinājās nostrādātais laiks. Mazāk atalgoto darbavietu atjaunošana šogad varētu algu kāpumu nedaudz piebremzēt, taču jau 2022.gadā temps atkal paātrināsies. To veicinās straujā izaugsme apvienojumā ar pēcpadomju ēras dzimstības krituma iesniegšanos jau 30 gadus un vecāku cilvēku grupā.

"Šogad varēs just arī nepatīkamu ekonomikas tendenci - paātrināsies cenu kāpums, jo strauji sadārdzinās izejvielas un trūkst ražošanas jaudu, tādējādi rudenī gada inflācija var pārsniegt pat 3%. Tālākā nākotnē inflāciju virzīs cenu konverģence, jo pērn patēriņa pakalpojumu cenas Latvijā bija tikai 65,5% no ES vidējā līmeņa," skaidroja Strautiņš.

Ekonomists prognozēja, ka 2022.gada un turpmāko sešu gadu straujo izaugsmi radīs vienlaicīga visu galveno ekonomikas dzinēju - patēriņa, investīciju un eksporta darbība uz pilnu jaudu. Patēriņa kāpums gada laikā pakāpeniski noplaks, taču arī turpmāk būs diezgan spēcīgs.

"Šis gads būs sākums lieliskam izaugsmes periodam, ja turpināsies eksporta sektora strukturālas pārmaiņas - augstas pievienotās vērtības pakalpojumu un preču daļas kāpums, kam šobrīd nav nepārvaramu šķēršļu," pauda Strautiņš.

Ekonomists skaidroja, ka patēriņa nozaru atbrīvošana no ierobežojumu sloga un eksporta tirgus atlabšana dos sākotnējo grūdienu, bet turpinājumu nodrošinās pārveidotā ekonomikas, jo īpaši eksporta nozaru struktūra, samazinātie parādi un palielinātie uzkrājumi.

"Papildu stimulu nākamajam attīstības cēlienam dos arī lielais ārvalstu palīdzības apjoms šajā laikā. Taču iekšējie attīstības resursi, kā arī privāto investīciju piesaiste no pārējās pasaules, būs galvenais Latvijas ekonomikas dzinējspēks. Tomēr ir viens klupšanas akmens - un tā ir demogrāfija. Taču, kā rāda kaimiņvalstu pieredze, strauja attīstība var mainīt arī šo bilanci," teica Strautiņš.

Viņš prognozēja, ka investīciju tālāku pieaugumu var sekmēt arī mājokļu tirgus, kas līdz šim ir bijusi liela neizmantota iespēja, salīdzinot ar kaimiņvalstīm. Mājokļu tirgu ir bremzējis gan līdzšinējais īres regulējums, gan arī tirgus negatīvā inerce. Pagājušajā nedēļā Saeima pieņēma jauno īres likumu, un nozares pārstāvji prognozē, ka tas var palielināt ikgadējās investīcijas īres namos par apmēram 100-150 miljoniem eiro.

Strautiņš piebilda, ka jau pandēmijas laikā jauno projektu dzīvokļu pārdošana augusi par piektdaļu, tāpēc var cerēt, ka šis grūdiens veicinās ilgtspējīgu tirgus attīstību, ko sekmēs eksporta struktūras izmaiņas, sabiedriskā sektora investīciju bums un to ietekme uz algām un darbavietām.

"Skaidrs, ka "lieliskā septiņgade" nebūs lieliska no uzņēmumu personāla vadītāju viedokļa, jo viņiem būs jāpieliek arvien lielākas pūles, lai atrastu darbiniekus. Algu kāpums veicinās arī ekonomikas pārstrukturēšanos, tāpēc daļa uzņēmumu būs spiesti pārtraukt darbu," teica Strautiņš.

Vienlaikus ekonomists uzsvēra, ka darbinieku pārcelšanās no mazāk ražīgiem uz vairāk ražīgiem uzņēmumiem, ir pašsaprotama ekonomikas attīstības procesa daļa. Turklāt darbinieku atalgošanas izmaksas Latvijā joprojām ir zemas uz Eiropas fona. Vidējais darba ražīgums arī ir zemāks, taču ražīgums uzņēmumos ir un būs atkarīgs no pašiem uzņēmumiem.

Написать комментарий