Pēdējās nedēļas laikā būtiski pieaudzis krāpniecisku īsziņu skaits, kuros krāpnieki iedzīvotājiem sūta ziņas it kā sūtījumu piegādes uzņēmuma "DPD Latvija", Ceļu satiksmes drošības direkcijas (CSDD) vai citu labi zināmu uzņēmumu un iestāžu vārdā, aģentūru LETA informēja "Luminor Bank" pārstāvji.
Nosūtītajās ziņās visbiežāk tiek apgalvots, ka nepieciešams precizēt piegādes informāciju vai apmaksāt sodu. Īsziņās iekļautā saite aizved uz viltotu mājaslapu, kur iedzīvotājiem tiek prasīts ievadīt maksājumu kartes datus.
"Luminor Bank" krāpšanas novēršanas eksperte Marija Celma norāda, ka krāpnieciskajās īsziņās tiek izmantoti plaši zināmu uzņēmumu nosaukumi un radīta sajūta, ka nepieciešams tūlītēji veikt kādu darbību. Turklāt krāpnieki bieži paļaujas uz masveida pieeju - vienu un to pašu ziņu, piemēram, par it kā kavētu vai precizējamu paciņas piegādi, nosūta simtiem adresātu, paredzot, ka kādam no saņēmējiem tieši tajā brīdī būs gaidāms sūtījums.
Pirms jebkuras saites atvēršanas iedzīvotājiem ir jāpārliecinās, vai saite patiešām ved uz oficiālu pakalpojuma sniedzēja mājaslapu. Saņemot īsziņu, vienmēr jāpievērš uzmanība arī sūtītājam - ja jau uzreiz redzams, ka ziņa nav sūtīta no oficiāla uzņēmuma vai iestādes saziņas kanāla, tā, visticamāk, ir krāpnieciska. Piemēram, it kā par neapmaksātu sodu CSDD vārdā tika nosūtīta īsziņa no adresāta "sarahstevensub@outlook.com", aicinot atvērt saiti uz it kā iestādes mājaslapu, bet adreses beigās ir "cyou/lvs", nevis ".lv".
"Ja rodas kaut mazākās šaubas, labāk ziņu ignorēt un informāciju pārbaudīt, pašam atverot uzņēmuma vai iestādes oficiālo mājaslapu," uzsver Celma.
Kartes numuru, derīguma termiņu, CVV kodu, internetbankas piekļuves datus vai maksājumu apstiprinājumus nevajadzētu ievadīt vietnēs, kas atvērtas no īsziņā vai e-pastā saņemtas saites. Pašreizējās krāpnieciskās īsziņas ir vērstas tieši uz iedzīvotāju karšu datu iegūšanu. Pēc datu ievades seko tūlītēji pirkuma mēģinājumi vai arī mēģinājumi pievienot norēķinu digitālajam makam, piemēram, "Apple Pay", kas ir krāpnieka rīcībā. Atverot krāpniecisko vietni, piemēram, par sūtījuma piegādes grūtībām, ir aicinājums veikt maza apmēra maksājumu par it kā piegādes adreses maiņu. Tiklīdz dati tiek ievadīti, krāpnieki mēģina veikt pirkumu par lielākām summām un paļaujas, ka persona darījumu apstiprinās, nelasot informāciju, kas parādās autentifikācijas rīkā, piemēram, "Smart ID".
"Luminor Bank" pārstāvji norāda, ka pirms jebkādas darbības apstiprināšanas ir jāizlasa un jāsalīdzina vismaz kāda informācija par darījumu, piemēram, summa, maksājuma saņēmējs vai četru ciparu kods.
Ja krāpniekam izdodas veiksmīgi pievienot karti digitālajam makam, tad krāpniecisku darījumu mēģinājumi var tikt veikti pat trīs līdz sešus mēnešus pēc tam, kad dati tika izpausti.
Krāpnieciskajās vietnēs tiek fiksēts un nosūtīts katrs ievadītais simbols, tāpēc, ja kartes dati jau tika ievadīti vai pamanīti neautorizēti maksājumu vai pirkumu mēģinājumi, iedzīvotājiem nekavējoties jāsazinās ar savu banku un jābloķē maksājumu karte. Ja saņemta īsziņa par kartes veiksmīgu pievienošanu kādam digitālajam makam, par to ir nekavējoties jāinformē sava banka. Par krāpniecības mēģinājumiem iedzīvotājiem ir jāziņo arī Valsts policijai, jo ātrāka reakcija palielina iespēju novērst finanšu zaudējumus.
Kā ziņots, "Luminor Bank" peļņa Baltijā 2025. gada pirmajā ceturksnī bija 45,4 miljoni eiro. Savukārt "Luminor Bank" peļņa Baltijā pagājušajā gadā bija 157,7 miljoni eiro, kas ir par 22% mazāk nekā gadu iepriekš.
Latvijā strādā "Luminor Bank" filiāle. Pēc aktīvu apmēra "Luminor Bank" filiāle Latvijā ir ceturtā lielāka banka Latvijā. Banku kontrolē ASV investīciju kompānija "Blackstone".