Pērn Tiesībsarga birojā saņemti 2499 iesniegumi, kas ir par 28% vairāk nekā gadu iepriekš, kad saņemti 1945 iesniegumi, teikts tiesībsardzes Karinas Palkovas ziņojumā, kuru ceturtdien plānots uzklausīt Saeimā.
Tostarp 16% no pagājušā gada iesniegumiem bija par labas pārvaldības jautājumiem, kam ar 15% seko bērna tiesības un ar 12% - tiesības uz taisnīgu tiesu.
Pavisam uz iesniegumiem pagājušajā gadā ir sniegtas 1962 atbildes, un 10% no tām ietver rekomendācijas atbildīgajām pusēm.
Kā skaidro Tiesībsarga birojā, tas nozīmē, ka lielākajā daļā gadījumu netiek konstatēti būtiski pamattiesību aizskārumi vai arī iesniegumos ietvertās problēmas ir atrisināmas bez nepieciešamības izteikt rekomendācijas.
Pagājušajā gadā Satversmes tiesai Tiesībsarga birojs sagatavoja deviņus viedokļus, kā arī sniedza 51 atzinumu valsts institūcijām par tiesību aktu projektiem.
Palkova secinājusi, ka sabiedrība tiesībsarga institūcijai uzticas. Par to liecina pieaugošais iesniegumu un konsultāciju skaits, norādīts tiesībsardzes ziņojumā. Tai pat laikā ziņojumā arī norādīts, ka tā kā Tiesībsarga birojs lielākoties sniedz informējošas atbildes uz iesniegumiem, tas liecina arī par sabiedrības nepietiekamo uzticēšanos atbildīgajām institūcijām.
Ņemot vērā ievērojamo iesniegumu skaitu un sūdzību tēmu daudzveidību bērnu tiesību jomā, starp šā gada prioritātēm Palkova izvirzījusi darba turpināšanu pie bērnu tiesību aizsardzības sistēmas pilnveides un vardarbības novēršanas, uzlabojot bērnu tiesību aizsardzību.
Tiesībsardze arī izceļ, ka veselības aprūpe ir viena no pamattiesībām, kas būtiski ietekmē dzīves kvalitāti un sociālo taisnīgumu. Latvijā joprojām pastāv izaicinājumi attiecībā uz veselības pakalpojumu pieejamību. "Tādēļ svarīgi uzraudzīt valsts pienākumu nodrošināt pieejamu, kvalitatīvu un cilvēka cieņai atbilstošu veselības aprūpi visiem iedzīvotājiem," teikts ziņojumā.
Tāpat tiek norādīts, ka diskriminācija vecuma dēļ pārskata periodā bija viens no populārākajiem diskriminācijas kritērijiem, turklāt ir jāņem vērā, ka sabiedrības novecošanās ir viena no nozīmīgākajām demogrāfiskajām tendencēm gan Latvijā, gan Eiropā. Tas rada izaicinājumus sociālajā aizsardzībā, veselības aprūpē un pamattiesību jomā, atzīst tiesībsardze.
Vienlaikus viņa uzsver, ka nedrīkst aizmirst arī par mūsdienu ģeopolitisko situāciju, tostarp drošības apdraudējumiem, dezinformāciju un sabiedrības polarizāciju, kas rada būtiskus riskus demokrātijai un pamattiesībām.
Tāpat strauja tehnoloģiju attīstība, piemēram, mākslīgais intelekts, var gan stiprināt, gan apdraudēt pamattiesības, īpaši tiesības uz vārda brīvību un vienlīdzību, pausts tiesībsardzes ziņojumā.
Jau ziņots, ka Saeima Palkovu apstiprināja tiesībsardzes amatā pagājušā gada 18. septembrī. Jauns tiesībsargs bija nepieciešams, jo iepriekšējais tiesībsargs Juris Jansons 2025. gada jūnijā iesniedza atlūgumu.