Latvijai no Eiropas Savienības (ES) Atveseļošanas fondā saņemtajiem 1,82 miljardiem eiro turpmāko teju 40 gadu laikā būtu jāatmaksā 740 miljoni eiro atzina Finanšu ministrijas (FM) Fiskālās politikas departamenta direktors Nils Sakss.
Viņš stāstīja, ka nesen Latvija iesniedza Eiropas Komisijā (EK) Atveseļošanas fonda plānu, kura izmaksas ir 1,82 miljardi eiro un kuru finansēs ES no finansējuma, ko EK tās vārdā aizņemsies finanšu tirgos. Kopumā dalībvalstu plānu finansēšanai EK plāno aizņemties 672,5 miljardus eiro.
"Minētā summa ir jāsadala divās daļās. 360 miljardi eiro no EK aizņēmuma tiks tālāk aizdoti dalībvalstīm. Tās būs tās valstis, kuras būs izvēlējušās savus Atveseļošanas fonda plānus izveidot maksimāli lielus, tos finansējot ne tikai no ES piešķirtā granta, bet arī no ES šīm dalībvalstīm piešķirtā aizdevuma. Šajā gadījumā valstis saņemto aizdevumu atmaksās pakāpeniski un sāks to darīt tikai pēc noteikta laika, provizoriski pašlaik tiek diskutēts, ka pēc desmit gadiem," klāstīja Sakss.
Viņš norādīja, ka šo aizdevuma atmaksu EK izmantos, lai atmaksātu tās aizņēmumu no finanšu tirgiem. "Lai arī aizdevums valstij ir uzskatāms par drošu, pastāv iespēja, ka valsts savas saistības noteiktā laikā nespēj segt. Tādā gadījumā EK savas saistības pret finanšu tirgiem sedz uz ES budžeta rēķina un pēc tam atgūst finansējumu no attiecīgās dalībvalsts. Šāda finansēšanas shēma nav jauna un ir līdzīga tai, kādu ES ir izmantojusi arī līdz šim, piemēram, aizdodot naudu Latvijai iepriekšējās krīzes laikā," skaidroja FM eksperts.
Savukārt kā atšķirīgu un inovatīvu Sakss raksturoja aizņēmuma otru daļu - 312,5 miljardus eiro. Pēc viņa stāstītā, šajā gadījumā tāpat kā iepriekš EK naudu aizņemsies finanšu tirgos, bet tālāk valstu Atveseļošanas fonda plānu īstenošanai to piešķirs dalībvalstīm kā grantu. "Šis ES ir inovatīvs risinājums, jo pirmo reizi ES aizņemas naudas resursus, lai finansētu ES budžeta izdevumus. Latvijas gadījumā tie ir jau minētie 1,82 miljardi eiro," piebilda eksperts.
Skaidrojot aizņēmuma atmaksas iespējas, FM pārstāvis norādīja, ka teorētiski tādas ir divas - viena, ka aizņēmums tiek atmaksāts, veicot citu aizņēmumu jeb aizņēmums tiek pārfinansēts, un otra, ko izvēlējusies ES, saistības pret finanšu tirgiem nokārtot līdz 2058.gadam.
"Tas nozīmē, ka dalībvalstīm grantos izmaksāto finansējumu ES ir jāatmaksā finanšu tirgiem no saviem resursiem," skaidroja Sakss.
Tā kā ES valstu kopīgais parāds ir jāatmaksā līdz 2058.gadam, FM eksperts norādīja, ka veidi, kā iegūt šo finansējumu, var būt atšķirīgi.
"Dalībvalstu vadītāji 2020.gada jūlija samitā ir vienojušies, ka tiks strādāts pie jauniem ES pašu resursiem, kas tiks izmantoti, lai atmaksāti šo parādu. Tiek minēti oglekļa ievedkorekcijas mehānisms, kas uzliks papildu nodevu ES importa precēm, kas ražotas intensīvu oglekļa emisiju rezultātā, un digitālā nodeva, ko iekasēs par digitālajā vidē sniegtajiem pakalpojumiem. Tiek minēts arī banku transakcijas nodoklis, un ir aicinājums nākt klajā ar citiem priekšlikumiem par pašu resursiem," klāstīja ministrijas pārstāvis.
Tajā pašā laikā viņš atzina, ka vienošanos par ES mēroga nodokļiem ir ļoti grūti panākt, un pašlaik šie priekšlikumi ir tikai sākotnējā izstrādes līmenī. "Ja vienošanās par jauniem pašu resursiem netiks panākta, tad pēc noklusējuma nepieciešamie finanšu resursi parāda atdošanai tiks iegūti no ES dalībvalstīm proporcionāli attiecīgās valsts kopienākumam, kas līdz šim ir bijis galvenais kritērijs dalībvalstu iemaksu apjoma noteikšanai ES budžetā," atzina eksperts.
Ja iemaksas tiktu veiktas atbilstoši nacionālajam kopienākumam, Sakss informēja, ka Latvijai šajā gadījumā būtu jāiemaksā 740 miljoni eiro, kas būtu jāparedz valsts budžetā papildus kārtējām iemaksām ES budžetā. "Šī summa ir būtiski mazāka nekā minētie 1,82 miljardi eiro, ko Latvija var saņemt no ES. Atlikušo summu 1,08 miljardu eiro apmērā iemaksās bagātākās ES dalībvalstis. Nosacīti, var teikt, ka Vācija segs 480 miljonus eiro, Francija - 160 miljonus eiro, Nīderlande - 115 miljonus eiro," stāstīja Sakss, piebilstot, ka minētais aprēķins ir veikts, izmantojot 2019.gada nacionālo kopienākumu.
Turpretī, veicot iemaksas nevis pēc nacionālā kopienākuma, bet ieviešot ES līmeņa nodokļus vai nodevas, ietekme uz ES dalībvalstīm būs atšķirīga.
Sakss iesaka nodalīt divus risinājumus. Pirmais paredz ar papildu nodokli vai nodevu aplikt ES nodokļu maksātājus. "Ja nodoklis vai nodeva skar ES teritorijā darbojošos uzņēmumus, piemēram, banku transakcijas nodoklis, var sagaidīt, ka tas tiešā veidā ietekmēs banku sniegto pakalpojumu cenu un faktiski to samaksās ES valstu uzņēmumi un iedzīvotāji, kas izmanto banku pakalpojumus. Iespējams, tas nenotiks pilnā apmērā, jo daļu no papildu izmaksām bankas varētu segt, samazinot peļņu," atzina FM pārstāvis.
Sakuārt otrs risinājums ir aplikt ar nodokli trešo valstu uzņēmumus, kas pārdod preces vai pakalpojumus ES, piemēram oglekļa ievedkorekcijas mehānisma ieviešana, vai liekot peļņas nodokli trešo valstu IT uzņēmumiem maksāt par peļņu, kas gūta no virtuālās darbības ES teritorijā. "Pirmsšķietami, šādos gadījumos parādu samaksās uzņēmumi, kas darbojas ārpus ES. Tomēr var sagaidīt, ka tas palielinās attiecīgo produktu un pakalpojumu cenas un to atkal samaksās ES valstu uzņēmumi un iedzīvotāji," secināja Sakss.
FM eksperts uzsvēra, ka, neatkarīgi no tā, vai parāda atmaksa notiek pēc nacionālā kopienākuma vai ar atsevišķu nodokļu vai nodevu ieviešanu, slogs gulsies uz ES valstu uzņēmumiem un iedzīvotājiem. Atšķirsies sloga apmērs un sadalījums starp valstīm.