Krievijas Antidopinga aģentūra (RUSADA) neapstrīdēs Sporta arbitrāžas tiesas (CAS) lēmumu, kas Krieviju uz diviem gadiem diskvalificē no sporta, tostarp lielākajām sacensībām - olimpiskajām spēlēm.
Jau ziņots, ka CAS 17.decembrī, izskatot Krievijas vērienīgo dopinga skandāla lietu, lēmusi, ka lielvalsts sporta pasākumos piedalīties nedrīkstēs nākamos divus gadus.
Līdz ar decembrī pieņemto CAS lēmumu kļuvis zināms, ka Krievija nedrīkstēs piedalīties Tokijas olimpiskajās un paralimpiskajās spēlēs, kā arī 2022.gada Pasaules kausā futbolā un Pekinas olimpiskajās spēlēs.
CAS lēmums bija paredzēts pavasarī, bet koronavīrusa izplatības dēļ tas tika pārcelts uz nenoteiktu laiku.
Pirmdien RUSADA atklāja, ka neiesniegs apelāciju, jo vēlas sportistu intereses izvirzīt pirmajā vietā. Zināms, ka Krievijas sportisti nākamos divus gadus, pierādot savu nevainību vērienīgajā dopinga lietā, sacensībās drīkstēs startēt kā "neitrālie atlēti".
Pasaules antidopinga aģentūra (WADA) Krievijas diskvalifikācijas lietu nodeva 2020.gada sākumā. Tāpēc CAS bija jālemj, vai apstiprināt Krievijas četru gadu diskvalifikāciju vai to arī to noraidīt. WADA decembrī uz četriem gadiem diskvalificēja Krieviju, aizliedzot tai piedalīties pasaules lielākajos sporta notikumos.
WADA četru gadu diskvalifikāciju lūdza piešķirt arī CAS, bet arbitrāžas tiesa lēma vien par divu gadu diskvalifikāciju, lai arī Maskavas laboratorija sākotnēji nesadarbojās un kompromitēja failus laika posmā no 2012. līdz 2015.gadam.
Vēl decembrī Krievijas Olimpiskās komitejas prezidents Staņislavs Pozdņakovs norādīja, ka CAS darbībās saskatāmi procesuāli pārkāpumi, tāpēc Krievijas puse iesniegs apelāciju. RUSADA vēlāk atklāja, ka Krievijas puse nestāsies Šveices Federālā tribunāla priekšā.
RUSADA arī uzsvēra, ka nepiekrīt apgalvojumiem par veiktajām manipulācijām ar datiem, jo tā esot tikai vienas puses interpretācija. Tomēr tajā pašā laikā RUSADA pauda gandarījumu, ka soda piešķīrēji izturējušies sapratīgi pret Krievijas sportistiem.
"Atsakoties no WADA lūguma diskvalificēt visus sportistus, arbitri darbojušies saskaņā ar godīgas spēles principiem, pieņemot nozīmīgu lēmumu, kas iespaidos sportistus, kā arī visu starptautisko sporta saimi," teikts RUSADA paziņojumā.
Nākamajās vasaras un ziemas spēlēs Krievijas atlēti nedrīkstēs piedalīties zem valsts karoga un drīkstēs to darīt tikai tad, ja būs pierādīts viņu nevainīgums dalībā Krievijas dopinga sistēmā.
Tādā veidā 2018.gada ziemas olimpiskajās spēlēs Phjončhanā ne zem sava karoga startēja 168 Krievijas sportisti. Savukārt pēc Pasaules vieglatlētikas savienības ("World Athletics") lēmuma šāda kārtība Krievijas vieglatlētiem ir jau kopš 2015.gada.
Citās sacensībās Krievija varēs startēt, piemēram, 2022.gada Pasaules kausa kvalifikācijas sacensībās, jo tās rīko Eiropā par futbolu atbildošā organizācija UEFA. Savukārt finālturnīrā Krievijas kā nācijas dalība būs liegta, jo to rīkos pasaules futbola organizācija FIFA.
Tāpēc arī nākamā gada Eiropas čempionāta ieplānotās četras spēles futbolā drīkstēs notikt Sanktpēterburgā, arī Krievijas valstsvienība drīkstēs čempionātā piedalīties. Tāpat 2021.gadā šajā pilsētā ieplānotais Čempionu līgas fināls paliek spēkā.
Pirmās sekas jau izjutusi Krievijas handbola federācija, kas Ēģiptē notiekošajā pasaules čempionātā startē ar nosaukumu - Krievijas Handbola federācijas komanda.