МирLETA23 января 2021

Igaunija vēlas vēlreiz pretendēt uz ANO Drošības padomes dalībvalsts statusu 2050.-2051.gadā

Igaunija, kas pašlaik ir ANO Drošības padomes nepastāvīgā dalībvalsts, vēlas atkal pretendēt uz šo statusu 2050.-2051.gadā, šonedēļ paziņojusi šīs valsts Ārlietu ministrija.

Pašreizējais Igaunijas divu gadu pilnvaru termiņš sākās pērn un beigsies šā gada decembrī. Lēmumu pretendēt uz šo statusu Igaunija pieņēma jau 2005.gadā un izvērsa aktīvu kampaņu iecerētā mērķa sasniegšanai.

Kā norādījis ārlietu ministrs Urmass Reinsalu, pirmais gads nepastāvīgās dalībvalsts statusā aizvadīts visnotaļ lietderīgi un veiksmīgi un pavēris Igaunijai lieliskas iespējas teikt savu vārdu jautājumos, kas attiecas uz globālo mieru un drošību, aptverot arī mūsu reģionu, tādēļ tiek domāts par vēlreizēju pieteikšanos uz 2050.-2051.gadu.

"Mēs esam apliecinājuši sevi kā valsti, kas aizstāv savus principus un nevairās skart grūtus jautājumus. Piemēram, mēs pievērsām starptautiskās sabiedrības uzmanību Baltkrievijas varas iestāžu izdarītajiem smagajiem cilvēktiesību pārkāpumiem," uzsvēris ministrs. "Esam arī parādījuši sevi kā vienu no aktīvākajām Drošības padomes valstīm - uz to norādījušas vairākas dalībvalstis."

Lai iesniegtu pieteikumu Drošības padomes dalībvalsts statusam, šāds lēmums jāapstiprina Igaunijas valdībai.

ANO Drošības padomē pavisam pārstāvētas 15 valstis: piecas pastāvīgās locekles ar veto tiesībām - ASV, Lielbritānija, Francija, Krievija un Ķīna, kā arī desmit nepastāvīgās dalībvalstis. Katru gadu piecas nepastāvīgo dalībvalstu grupas pārstāves tiek pārvēlētas uz divu gadu pilnvaru termiņu pēc reģionālā principa.

Pērn līdz ar Igauniju nepastāvīgās dalībvalsts statusu ieguva Nigēra, Tunisija, Sentvinsenta un Grenadīnas un Vjetnama, bet šogad tām pievienojušās Indija, Īrija, Kenija, Meksika un Norvēģija.

Написать комментарий