Sabiedriskā labuma organizācijas turpmāk varētu nodarboties arī ar saimniecisko darbību, kas patlaban tām ir liegts, paredz šonedēļ nevalstisko organizāciju (NVO) un Ministru kabineta sadarbības memoranda padomē prezentētais Finanšu ministrijas (FM) piedāvājums.
Ministrija jau vairāk nekā gadu izstrādā sabiedriskā labuma sistēmas pilnveidošanas koncepciju.
No FM iezīmētajām problēmām izriet, ka sabiedriskā labuma organizācijas meklē iespējas darbības nodrošināšanai, tomēr spēkā esošais regulējums nosaka ierobežojumus, pamatojoties uz naudas izšķērdēšanas ierobežošanas un godīgas konkurences nosacījumiem. Tāpat atskaitīšanās par sabiedriskā labuma organizācijas darbību uzliek administratīvo slogu.
FM norāda, ka sabiedriskā labuma organizāciju sistēmas pilnveidošanas mērķis ir noteikt skaidrus spēles noteikumus, veicināt sabiedriskā labuma organizāciju pozitīvu tēlu un ieviest "jēgpilnu minimalismu" atskaitēs.
Pēc diskusijām ar ekspertiem FM secinājusi, ka var pastāvēt sabiedriskā labuma organizācijas, kuras 100% veic saimniecisko darbību un joprojām varētu atbilst sabiedriskā labuma organizācijas statusam.
Lai nodrošinātu sabiedriskā labuma organizācijas finanšu plūsmas caurskatāmību, rosināts sabiedriskā labuma organizācijas grāmatvedībā nodalīt finanšu plūsmas, proti, saimnieciskās darbības un sabiedriskā labuma ienākošās un izejošās naudas plūsmas. Tādējādi varētu izsekot, kuri izdevumi segti no kādiem avotiem.
Piedāvātās izmaiņas arī paredz, ka sabiedriskā labuma organizācijām tiktu piemērotas uzņēmumu ienākuma nodokļa normas par attiecināmajiem izdevumiem.
FM arī piedāvā noteikt, ka sabiedriskā labuma organizāciju saimnieciskā darbība tiek vērtēta kopsakarā ar statūtiem un sabiedriskā labuma mērķiem, kā arī tiek ņemti vērā darbības efektivitātes rādītāji. Savukārt Valsts ieņēmumu dienests (VID) varētu izstrādā metodiku un kritērijus nefinanšu rādītāju izvērtējumam.
Izmaiņas paredzētu arī stiprināt Sabiedriskā labuma komisijas kapacitāti. Ja patlaban šai komisijai ir konsultatīvs raksturs, tad ar izmaiņām regulējumā Sabiedriskā labuma komisija varētu iesaistīties sabiedriskā labuma organizāciju uzraudzības procesā. Komisijai varētu piešķirtas lēmējtiesības un paredzēta lielāka iesaiste lēmumu par sabiedriskā labuma organizāciju statusa piešķiršanu un darbības uzraudzību.