ЛатвияLETA28 января 2021

Finansējums maz veicinājis iedzīvotāju iesaisti un piederības sajūtu Latvijai

"NVO fonda" finansējums maz veicinājis iedzīvotāju iesaisti nevalstiskajās organizācijās (NVO) un piederības sajūtu Latvijai, secināts Latvijas Kultūras akadēmijas un SIA "Analītisko pētījumu un stratēģiju laboratorija" veiktajā "NVO fonda" darbības rezultātu un ieguldījuma izvērtējumā.

Minētais pētījums trešdien tiks prezentēts NVO un Ministru kabineta sadarbības memoranda padomes sēdē.

Pētījuma mērķis bija noteikt Latvijas valsts budžeta finansētās programmas "NVO fonds" darbības rezultātus no 2016.gada līdz 2020.gadam un to ieguldījumu programmas virsmērķa sasniegšanā - stiprināt pilsoniskās sabiedrības ilgtspējīgu attīstību Latvijā.

Pētījumā secināts, ka pārskata periodā 153 organizācijas īstenojušas 254 projektus. Turklāt pēdējo trīs gadu laikā atbalstīto unikālo organizāciju skaits ir pakāpeniski un būtiski pieaudzis - ja 2018.gadā tika atbalstīti 31 organizācijas projekti, tad 2019.gadā - 48, bet 2020.gadā - 70. Tas pētījuma autoriem ļauj secināt, ka finansējums nonāk pie pēc iespējas vairāk organizācijās un nekoncentrējas tikai atsevišķu NVO lokā.

No pētījuma izriet, ka starp atbalstītajām NVO biežāk ir tādas organizācijas, kurās darbs notiek regulāri katru dienu - 32% no šādām organizācijām ir saņēmušas atbalstu programmā. 45% atbalstīto NVO darbību plāno vairāk nekā trīs gadus uz priekšu, 43% NVO ir liela pieredze projektu īstenošanā.

"Tai pat laikā būtiski, ka atbalstu vienlīdzīgi ir saņēmušas organizācijas, kas darbojas dažādos mērogos - gan tādas, kas strādā vietējā mērogā, gan reģionālā, nacionālā un starptautiskā mērogā," secina pētījuma autori.

Ar "NVO fonda" līdzfinansētie 254 projekti visbiežāk bijuši vērsti uz tēmām un problemātiku, kas skar pilsoniskās sabiedrības attīstību, sociālo aizsardzību, iekļaušanu un pakalpojumus, bērnus, jauniešus un ģimeni, kā arī veselību un sabiedrības veselību. Salīdzinoši bieži projekti iekļāvuši arī dabas, vides, klimata un dzīvnieku aizsardzības tematiku.

Vērtējot NVO īstenoto projektu ietekmi, pētījumā secināts, ka visaugstākā ietekme projektiem bijusi uz tādiem programmas rezultātiem kā NVO kapacitātes veicināšana, uzticēšanās nevalstiskajam sektoram, sabiedrības aktivitātes veicināšana, sabiedrības interešu aizstāvība konkrētā NVO pamatdarbības jomā.

Vidēja ietekme bijusi uz tādiem rezultātiem kā veicināta sabiedrības izpratne par pilsonisko līdzdalību un līdzdarbības veidiem, nodrošināta datos un pierādījumos balstītu priekšlikumu un politikas iniciatīvu izstrāde, veicināta sabiedrības līdzdalība rīcībpolitikas veidošanas un lēmumu pieņemšanas procesos.

Savukārt vismazākā ietekme NVO projektiem bijusi uz tādiem rezultātiem kā iedzīvotāju iesaistes veicināšana NVO un brīvprātīgā darba veicināšana, piederības sajūtas Latvijai veicināšana, NVO savstarpējās sadarbības reģionu, Latvijas, Eiropas Savienības un pasaules līmenī veicināšana, kā arī NVO sadarbība ar publisko sektoru.

Tāpat pētījuma autori secinājuši, ka NVO sektora attīstības pašnovērtējums ir izteikti kritisks, jo tikai 27% novērtējuši, ka sektors ir spēcīgs un attīstīts, bet 28% - ka sektors ir vājš un mazattīstīts, kamēr 46% snieguši vērtējumu, ka sektors ir viduvēji attīstīts. Desmit punktu skalā iegūts vidējais vērtējums tikai 5,3 punkti.

Kā būtiskākie šķēršļi NVO sektora attīstībai tā pārstāvju pašnovērtējumā ir nepietiekams un neregulārs finansējums, birokrātija projektu konkursos un zema iedzīvotāju līdzdalība.

Vienlaikus pētījuma autori iesaka palielināt un fokusēt "NVO fonda" ieguldījumu. Lai to izdarītu, nepieciešams paplašināt programmas mērķgrupu, izskatīt iespēju sniegt atbalstu projektu realizācijai garākā termiņā, pievērst lielāku uzmanību iedzīvotājus iesaistošām, uz tiešu līdzdalību vērstām aktivitātēm.

Tāpat rosināts stiprināt mazākumtautību lomu projektos, kā arī noteikt izmērāmus "NVO fonda" programmas sasniedzamos rezultātus.

Jau tika vēstīts, ka Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) apstiprinājis "NVO fonds 2021" projektu konkursa rezultātus, un finansējumu 1,3 miljonu apmērā no Kultūras ministrijas (KM) piešķirtajiem līdzekļiem saņems 87 nevaldības organizāciju projekti informēja fonda pārstāve Zane Jēkabsone.

Kā skaidroja SIF, maksimālais pieejamais finansējums liela apjoma jeb makro projektam šogad ir 30 000 eiro, bet neliela apjoma jeb mikro projektam - 7000 eiro. Kopumā saņemti 163 nevaldības organizāciju pieteikumi saliedētas sabiedrības projektiem, un to skaits ir līdzīgs kā pērn. No 93 iesniegtajiem makro projektiem atbalstīti 37 jeb 40%, bet mikro kategorijā no 70 projektiem atbalstīti 50 jeb 70%.

Atbalstītie pieteikumi aptver plašu tēmu loku, tostarp pilsoniskās līdzdalības, bērnu, senioru, cilvēku ar invaliditāti un vides aizsardzības interešu aizstāvības, sabiedrības veselības, kultūras un brīvprātīgā darba veicināšanas iniciatīvas.

"NVO fonds 2021" konkurss tika izsludināts pērn oktobrī. Pirmo reizi kopš 2016.gada konkurss izsludināts tik laicīgi, lai projektus šogad būtu iespējams realizēt no janvāra līdz novembrim, par aptuveni pieciem mēnešiem garākā laika periodā nekā līdz šim, uzsvēra Jēkabsone.

Написать комментарий