Eiropas Savienībai (ES) un ASV ir jārāda piemērs klimata politikai, veicinot citu valstu un reģionu iesaisti, tādu nostāju paudusi Ārlietu ministrijas (ĀM) parlamentārā sekretāre Zanda Kalniņa-Lukaševica.
Kā informēja ĀM, 22.janvāri Kalniņa-Lukaševica piedalījās ES dalībvalstu pārstāvju neformālā videosarunā ar ASV prezidenta īpašo pārstāvi klimata jautājumos Džonu Keriju, apspriežot klimata diplomātijas jautājumus, kā arī apmainoties viedokļiem par iespējām paātrināt pāreju uz tīrākiem enerģijas avotiem.
Pēc ĀM parlamentārās sekretāres paustā, Latvija ir gandarīta redzēt, ka jau ar saviem pirmajiem soļiem jaunā ASV administrācija ir vienota ar ES cīņā pret klimata pārmaiņām. Viņa uzsvēra, ka ES un ASV vienotība ir nepieciešama Eiropas un globālajai drošībai.
Tāpat Kalniņa-Lukaševica novērtēja jaunās ASV administrācijas apņemšanos izvirzīt klimata jautājumus augstu dienaskārtībā, piekrītot, ka ANO konvencijas par klimata pārmaiņām pušu 26.konferencē, kas notiks šī gada novembrī Glazgovā, ir nepieciešams vienoties par augstākiem mērķiem cīņai pret klimata pārmaiņām.
Tāpat ĀM parlamentārā sekretāre uzsvēra attīstības sadarbības nozīmi globālajā klimata politikā. Viņa vērsa uzmanību, ka klimata izmaiņas rada tiešu un negatīvu ietekmi uz globālo ekonomiku, kas jau ir cietusi no Covid-19 krīzes. Īpaši ievainojami ir pasaules mazāk attīstītie reģioni. Viņa arī akcentēja, ka ambicioza klimata darba kārtība prasa meklēt līdzsvaru, lai saglabātu un uzlabotu ES ekonomikas globālo konkurētspēju.
Sanāksme notika pēc Dānijas ārlietu ministra Jepes Kofoda iniciatīvas. Tikšanās piedalījās Eiropas Komisijas priekšsēdētājas izpildvietnieks Franss Timmermanss un ES augstais pārstāvis ārlietās un drošības politikas jautājumos Žuzeps Borels.
Šī bija pirmā tikšanās ar ASV jaunās administrācijas pārstāvi pēc ASV prezidenta Džo Baidena inaugurācijas 20. janvārī. Saruna bija kā ievads 25.janvārī paredzētajai ES dalībvalstu ārlietu ministru diskusijai par klimata un enerģētikas diplomātiju ES Ārlietu padomes sanāksmē.